Deivids Sperdžels no Prinstonas Universitātes apgalvo, ka līdz ar jauno informāciju "mūsu pamata kosmoloģiskajam modelim tika piemērots visrūpīgākais tests, un rezultāti ir satriecoši". Viņa komanda izmantoja pirmo trīs gadu datus, ko ieguva NASA Vilkinsona mikroviļņu anisotrofijas prove, kas pēta kosmosa mikroviļņu fonu, latento spīdumu, kas atlicis no Visuma pirmajiem mirkļiem. Prove un citi teleskopi var saskatīt radiāciju, kas radusies Lielā sprādziena laikā, tādu, kā tā izskatījās pirmo reizi palaista kosmosā, dažus simtus tūkstošu gadu vēlāk.
Jaunie rezultāti fokusējas uz mikroviļņu fona radiācijas, radiācijas viļņu tendences vibrēt noteiktā virzienā. Polarizācijas signāls atklāj, ka pirmās zvaigznes izveidojās 300 līdz 400 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena. Tas ir mazliet vēlāk par pieņēmumiem, kas tika izdarīti no vecākiem datiem no tā paša satelīta.
Čikāgas Univesitātes kosmologs Maikls Tērners apgalvo,ka "tas nav vienkārši vēl viens izplešanās tests, bet kaut kas tāds, kas izpēta Visumu tā pirmās sekundas triljonās daļas pirmajā triljonajā daļā. Visa kosmoloģijas sabiedrība šo lietu ir gaidījusi satraukusies un nobažījusies". Rezultāti "sāk izskaidrot mehānismu, kas vadīja izplešanos".