Jau tagad ir skaidri pierādījumi lielas kušanas klātbūtnei. Deviņpadsmitā gadsmita vidū pēc WGMS datiem, kas tika prezentēti Eiropas ģeozinātnes savienības (EGU) ikgada sanāksmē Vīnē, ledāji sedza apmēram 4474 kvadrātkilometrus alpu. Tikām 1970. gadā ledāju nosegtā teritorija bija kritusies līdz 2903 kvadrātkilometriem, un 2000. gadā - līdz 2272 kvadrāt kilometriem.
"No 1850.g. līdz 1970.g. desmitgadē bija novērojami vidēji 2.9% zaudējumi", WGMS pētnieks Maikls Zemps paziņoja EGu pārstāvjiem. "Bet no 1970. gada līdz 2000.g. tie bija jau 8,2% desmitgadē, un kopš 1985. gada mēs redzam vislielāko pieaugumu."
Pieaugot temperatūrai, pieaug arī minimālais augstums, kurā veidojas ledāji. Zināmā mērā to var mainīt izmaiņas nokrišņos; vairāk siega ziemā palīdzes ledājiem uzņemt vairāk ledus. WGMS ir izstrādājuši datormodeli, kā temperatūras un nogulsnējumu izmaiņas ietekmēs sasaluma līmeni Alpos. Pēc Šveices zinātnieku prognozēm, līdz 21. gadsimta beigām vasaras varētu kļūt par 3 Celsija grādiem siltākas, kamēr nokrišņi palielināsies par apmēram 10%. "Vasarā temperatūra pieaugs par 3 grādiem, kas ledājiem ir ļoti slikti," intervijā BBC izteicās Dr. Zemps, "un nokrišņu daudzums palielināsies, kas radīs mazliet labākus apstākļus ledājiem." Līdz ar to sasaluma līnija varētu pacelties par 340 metriem, kas nozīmētu 75% ledāju zaudējumu Alpos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
