Ziņojumā ir iekļauts globālais pārskats par tendencēm gan izpētes un attīstības, gan augstākās izglītības jomā visās pasaules valstīs. Tas izstrādāts, starptautiskai ekspertu komandai apkopojot un salīdzinoši analizējot vairākus kvalitatīvus un kvantitatīvus rādītājus. Četri iepriekšējie UNESCO ziņojumi par zinātnes attīstību publicēti 1993., 1996., 1998. un 2005. gadā.
Ziņojumā, analizējot valstu zinātnes rādītāju attīstību, atklājas mainīga situācija attiecībā pret izaugsmes rādītājiem, piesakot arvien jaunus līderus, kā arī norādot uz mainīgu ģeogrāfisko balansu šajās līderu pozīcijās.
Lai gan Eiropas Savienība (ES), Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Japāna joprojām nodrošina lielāko ieguldījumu zinātnes attīstībā, pēdējā laikā Ķīna un Brazīlija arvien izaicina līderus vairākos rādītājos. Piemēram, ja zinātnieku skaits kopumā ir audzis no 30% 2000. gadā līdz 38% 2007. gadā, tad divas trešdaļas šī pieauguma ir sasniegtas Ķīnā vien, kur 2007. gadā darbojušies 1423400 zinātnieku. Rezultātā ES, ASV un Ķīna katra atsevišķi sagatavo 20% pasaules zinātnieku, kamēr, piemēram, Japāna 10% un Krievija 7%.
Vispārējās zinātnes attīstības tendences nenoliedzami ir saistītas arī ar pieaugošo interneta pieejamību, kas savukārt nodrošina zināšanu pieejamību un iespēju dalīties ar informāciju. Ziņojumā tiek norādīts – ja 2002. gadā tikai 10 cilvēki no 100 lietoja internetu, tad 2007. gadā šis skaitlis ir vairāk nekā dubultojies, un 23 no 100 cilvēkiem jau izmanto interneta sniegtās iespējas.
Tomēr UNESCO norāda, ka fakts, ka zinātnieku un pētnieku ir vairāk, nenozīmē, ka viņiem visiem būs iespēja darboties praksē un atrast darbu savā jomā. Tas saistīts ne tikai ar mainīgo ekonomisko situāciju pasaulē, bet jo īpaši ar pieaugošo migrāciju. Tā, piemēram, Indija, Turcija, vairākas Āfrikas un Āzijas valstis jau piedzīvo augsti kvalificētu zinātnieku migrāciju uz citām zemēm. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, kas apkopoti pētījumos 2008. gadā, no apmēram 59 miljoniem dažādu valstu imigrantu, kuri dzīvo OECD zonā (19 ES valstīs), 20 miljoni ir augsti kvalificēti.
UNESCO ziņojumā norādīts arī, ka, neskatoties uz atsevišķiem pozitīviem izaugsmes rādītājiem, globālā recesija kopš 2008. gada būtiski ietekmējusi zinātniskās izpētes un attīstības budžetus visās pasaules valstīs, tādējādi samazinot iespējas sasniegt iepriekš uzstādītus zinātnes attīstības mērķus. Pat iepriekš minēto vadošo valstu, piemēram, ASV organizācijas, kas līdz šim bijušas aktīvas zinātniskās izpētes un attīstības atbalstītājas, samazinājušas ieguldījumus nozarē no 5 līdz pat 25% 2009. gadā.
Ziņojumā uzsvērtas būtiskas atšķirības ES 27 dalībvalstu starpā, kur situācija kopumā ir neviendabīga starp bagātajām un mazāk turīgām valstīm. Kamēr divās jaunākajās dalībvalstīs Bulgārijā un Rumānijā 2007. gadā ieguldījumi zinātniskajā izpētē un attīstībā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) sastādīja 0.5%, Somijā un Zviedrijā šis rādītājs bija 3.4%.
Šī nevienlīdzīgā attīstība kavē pašas ES iepriekš Lisabonā uzstādīto mērķi – līdz 2010. gadam panākt, ka 3% no IKP tiek veltīti zinātnei. Daļēji mērķa nesasniegšana ir saistīta arī ar to, ka privātais sektors, no kura tika sagaidītas divas trešdaļas kopējo investīciju, ir cietis globālās finanšu krīzes dēļ.
Kopumā 2007. gadā 1,7% pasaules IKP tika veltīts zinātnei un pētniecībai, un finansējums salīdzinoši mazāk pieauga ES, ASV un Japānā, bet ievērojami pieauga Ķīnā, Indijā, Korejā un Arābu valstīs.
Kopumā ES kā reģions blakus ASV un Japānai joprojām ir neapstrīdams līderis zinātnisko publikāciju jomā un turpina veicināt ieguldījumus zinātniskajā izpētē un inovāciju attīstībā. Tāpat UNESCO uzteic ES, jo tā, lai sekmētu konkurētspēju zinātnes un tehnoloģiju jomā, ir apzinājusies nepieciešamību veicināt kopīgu politiku un resursu apvienošanu. Ziņojumā uzsvērta tādu projektu nozīme un attīstība, kā, piemēram, Eiropas kodolpētniecības organizācija (European Organization for Nuclear Research (CERN)), Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorija (European Molecular Biology Laboratory) un Eiropas kosmosa aģentūra (European Space Agency). Ziņojumā atzinīgi novērtēts arī Francijas, Vācijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes industriālā sadarbība aviobūves kompānijas "Airbus" izveidošanā, kas šobrīd izgatavo aptuveni pusi visu pasaules reaktīvo lidmašīnu.