Atbilstoši klasiskajiem Maksvela vienādojumiem, kas apraksta gaismas izplatīšanos, paši pastāvīgie lauki nekādi neietekmē viļņu uzvedību. No lauka kvantu teorijas tomēr ir zināms, ka vakuumā rodas daudzveidīgi pārīši "daļiņa-antidaļiņa". Hipotētisko daļiņu, kas "iegriež" gaismu (t.i., izmaina tās polarizāciju), nosauca par aksionu. Pēc fiziķu domām, aksionas mijiedarbojas ne ar visiem fotoniem, bet tikai ar tiem, kas ir polarizēti paralēli magnētiskajam laukam, ziņo saits PhysicsWeb.org.
Astrofiziķi pieļauj, ka aksionas veido pamatu "tumšajai matērijai", kas Visumā ir izplatītāka par parasto matēriju, taču nav redzama. Tomēr aksionu eksistenci var pierādīt tieši astronomiskie dati. Tā, netālu no daļas neitronu zvaigžņu rodas magnētiskais lauks, kas ir 10 miljardus reižu spēcīgāks par eksperimentā izmantojumo (bet tā spriegums, savukārt bija 100 reižu augstāka par Zemes magnētiskā lauka spriegumu). Šajā laukā gaismai ir jāpakļaujas ievērojamām izmaiņām. Zinātnieki apgalvo, ka šo efektu visvienkāršāk ir novērot "pulsāru aptumsumos", bet aptumsums ar nepieciešamajām īpašībām gaidāms ne ātrāk par 2020. gadu.