Asteroīda, kam piešķirts numurs - 2011SM68 - , diametrs ir 430 metri. Tā sadursme ar Zemi izraisītu apokaliptisku katastrofu, ietu bojā desmiti miljonu cilvēku. Trieciena rezultātā izdalītā siltumenerģija atbilstu gigatonnas trotila ekvivalenta sprādzienam, jeb 50 000 Hirosimas atombumbu jaudai.
Daži eksperti un amatierastronomi uzskata, ka mūsu planētu asteroīds sasniegs 2016. 17. oktobrī.
Zinātnieki gan iesaka - neļauties panikai. "Asteroīda īstermiņa pārbaudes, vēl nedod pietiekami informācijas, lai norādītu, kur tas varētu nokrist uz Zemes," norāda Helsinku universitātes profesors Kari Muinonens.
Viņš uzskata, ka sadursmes iespēja, pēc tuvākajās nedēļās veiktajiem novērojumiem, paliks arvien niecīgāka. Jau tagad šī iespējamība ir 1:25 000.
"Asteroīds tika atklāts pirms piecām dienām un tagad ir radījis ažiotāžu," atzīst Muinonens. Viņš skaidro, ka asteroīda sadursmes varbūtība ar citām Saules sistēmas planētām, vēl nav vērtēta. Asteroīdu patlaban vēro daudzos astronomijas centros pasaulē, tajā skaitā arī NASA.
Par asteroīda sastāvu vēl nav precīzas informācijas. "SM68" varētu būt pietiekmi ciets un blīvs, lai, iegāžoties jūrā, izraisītu milzu cunami, kas būtu bīstamāk, nekā trāpījums sauszemē, jo liela daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo piekrastes zonās.
Muinonens atzinis, ka cilvēki arī var mēģināt ietekmēt asteroīda trajektoriju, ja tā izrādīsies draudīga. Ir daudzi veidi, kā to panākt, piemēram, izmantojot tā saukto gravitācijas vilcēju. Kosmosa kuģi, kas sasniedz asteroīdu un tad piešķir tam impulsu, lai pakāpeniski mainītu kustības virzienu.
Pēdējo reizi liela asteroīda sadursme ar Zemei notika 1908. gadā. Aptuveni 50 metru diametrā liels debesu ķermenis eksplodēja Sibīrijā Tunguskas apkaimē. Sprādziena jauda atbilda piecām megatonnām trotila ekvivalenta. Sprādziena vilnis izpostīja 2000 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, neviens cilvēks incidentā necieta.