2006. gada maijā gar Zemi nolidos ķēdīte no 13 komētām - 1995. gadā sadalījušās Švasmana-Vahmana komētas fragmenti. Astronomi plāno izpētīt komētas fragmentu formu un ātrumu, izmantojot Habla kosmisko teleskopu un observatoijas uz Zemes. Pēc zinātnieku vārdiem, mini komētu sadursme ar Zemi ir izslēgta.
1995. gadā komēta Švasmana-Vahmana komēta 73P negaidīti sadalījās - bez jebkādiem redzamiem iemesliem komētas kodols sadalījās trīs mini-komētas, kas kosmosā lidoja vienotā grupā. Astronomi šim notikumam sekoja ar lielu interesi, taču attēls bija ļoti izplūdis. Tobrīd attālums līdz komētai 73P bija 240 miljoni kilometrus. Tagad būs iespējams aplūkot komētas fragmentus tuvāk: maijā tās nolidos gar Zemi attālumā, kādā nav atradusies neviena komēta vairāk kā divdesmit gadus.

"Nekāda komētas sadursmes ar Zemi riska nav," uzskata NASA projekta par Zemei tuvajiem objektiem vadītājs doktors Dons Emanss. "Vistuvākais fragments aizlidos apmēram 10 miljonu kilometru attālumā, t.i., 25 reizes tālāk par Mēnesi."

Komētas fragmentu pētījums kļūs par ievērojamu notikumu astrofizikas vēsturē. Komētu ķēdītei sekos Habla kosmosa teleskops, bet ar gigantiskā radara Arecibo Puertoriko palīdzību zinātnieki mēģinās noteikt fragmentu formu un rotācijas ātrumu. Pat astronomi-amatieri 12., 13. un 14. maijā varēs iegūt mini komētu attēlus, kad tās būs redzamas Gulbja un Pegasa zvaigznājos. Tomēr komētas nebūs īpaši spožas un vislielākie fragmenti izskatīsies pēc 3. vai 4. izmēra zvaigznēm un diez vai būs saskatāmi ar neapbruņotu aci.

73P fragmentu skauts pastāvīgi mainās. 1995. gadā, sadalīšanās sākumā, bija tikai 3 fragmenti, bet tagad astronomi uzskata, ka to ir vismaz 13. "Šķiet, daļa fragmentu sadalās vairākos mazākos," apgalvo doktors Emanss. Turklāt, līdz ar 73P tuvošanos fragmentu skaits pastāvīgi pieaugs. Un pagaidām nav zināms, cik gara būs fragmentu ķēdīte, kad tā pietuvosies Zemei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!