Saskaņā ar Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) pētījumu rezultātiem urinēt ūdenī ir ne tikai nekaitīgi, bet pat ieteicams, jo vismaz jūras florai un faunai tas nāk par labu.
Biedrības publiskotajā video materiālā tiek stāstīts, ka urīna komponentes neapdraud dzīvību okeānā, bet ka tās var būt arī noderīgas.
ACS eksperti skaidro, ka nokārtoties tādā ūdens tilpnē kā jūra un okeāns ir pilnīgi normāli, taču zinātnieki uzsver, ka viņu pētījumu rezultāti nekādā veidā neattiecas uz slēgta tipa ūdenstilpnēm, piemēram, baseiniem.
Kā skaidro pētnieki, jūras florai un faunai urīns ir noderīgs, jo tas satur kālija, nātrija un hlora jonus (tiesa, salīdzinoši nedaudz, jo 95 procenti cilvēka urīna sastāv no parasta ūdens).
Salīdzinājumam - 96,5 procenti jūras ūdens tāpat satur nātrija hlorīdu, lai gan daudz lielākā koncentrācijā. Bet līdz ar to ūdenī nonācis urīns praktiski nemaina tā ķīmisko sastāvu.
Vēl viens faktors ir urīnviela - galvenais olbaltumvielu metabolisma un aminoskābju apmaiņas galaprodukts. Tomēr urīnviela, kas ūdenī nonākusi ar urīnu, ir tik niecīgā mērogā, ka faktiski neko nevar ietekmēt. (Pat ja visi cilvēki vienlaikus čurās Atlantijas okeānā, urīnvielas saturs ūdenī būs 16 pret triljonu.)
Tāpat urīnviela satur daudz slāpekļa, kas savienojumā ar ūdeni veido amoniju, taču amonijs tiek izmantots jūras floras barības ķēdē, un līdz ar to, čurājot ūdenī, teorētiski cilvēks pat dara labu darbu.
Visbeidzot - video sižets aicina neaizmirst, ka ikviens okeānā mītošais dzīvnieks arī urinē ūdenī, un, piemēram, viens pats valis diennakts laikā var izčurāt pat 970 litrus urīna.
