Foto: PantherMedia/Scanpix
Karstā laikā īpaši aktuāli kļūst jautājumi, kas skar personisko higiēnu, un daudziem pamatīgas galvas sāpes sagādā smirdīgas paduses, taču beidzot kāds zinātnieks atklājis, kā no nelāgās smakas atbrīvoties – ilggadēju pētījumu rezultātā viņš secinājis, ka visu nelaimju cēlonis ir tomāti.

Britu zinātnieks Čārlzs Stjuarts aptuveni divdesmit gadus veicis pētījumus dezodorantu ražošanas industrijā, cenšoties noteikt, kā cīnīties ar nepatīkamu ķermeņa aromātu.

Kā zināms, organisma izdalītie sviedri nesmird, taču, nonākot saskarsmē ar gaisu, dažādu ķīmisku procesu ietekmē veidojas baktērijas, kuras tad arī ir nelāgās smakas cēlonis, bet Stjuarts šo teoriju burtiski apgāzis - viņš medicīnas žurnālā Medical Hypotheses paziņojis, ka patiesībā pie visa vainojami tomāti.

To, ka tomātiem varētu būt kāda saistība ar smirdīgām padusēm un nelāgu ķermeņa aromātu, Stjuarts sācis aptver 2007. gadā, kad Lielbritāniju piemeklējis pamatīgs karstuma vilnis, un zinātnieks svīšanas dēļ burtiski odis pa gabalu.

Toreiz pat ziepju kalni un regulāra mazgāšanās nav varējusi viņu atbrīvot no smirdoņas, taču sāpīgā situācija atrisinājusies mirklī, kad zinātnieks ievērojis kādu likumsakarību - Stjuarts pamanījis, ka tomātu zaļajos stublājos atrodama eļļa, kas smird tieši tāpat kā sviedri.

Stjuarts izpētījis, ka eļļas sastāvā ir īpaša viela - terpēni jeb augu valstī sastopami ogļūdeņraži -, kas tomātiem piešķir raksturīgo garšu un smaržu, un viņš šos dārzeņus pavisam izslēdzis no savas ēdienkartes. Līdz ar atteikšanos no tomātiem, zudis arī netīkamais ķermeņa aromāts.

Aizvadītajā gadā viņš atsācis uzturā lietot augu valsts produktus, kuru sastāvā ir liels daudzums terpēnu, un vienā eksperimenta reizē zinātnieks apēdis četrus milzīgus tomātus. Rezultātā viņa padusēs atgriezies nepatīkamais aromāts, un efekts saglabājies septiņas dienas.

Stjuarts secinājis, ka cilvēkiem, kuri uzturā lieto tomātus un citus produktus, kas satur terpēnus, ir lielāks risks iedzīvoties smirdīgās padusēs, un tas izskaidrojams ar ķīmiskajiem procesiem, ko ķermenī rada dārzeņos un augļos sastopamie ogļūdeņraži.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!