Kurš joko smieklīgāk – sievietes vai vīrieši?

Juris: Kas visvairāk raksturo sieviešu humora izjūtu?

Sanda: Nav īsti atšķirības starp sieviešu un vīriešu humoru. Sabiedrībā pieņemts, ka joki – tā ir vīriešu štelle. Es domāju, ka tas, ka sieviete pajoko, vienmēr ir kā patīkams bonuss viņas personībai. Tāpēc sieviešu humors parasti ir piezemētāks un vieglāks.

J: Kāpēc, tavuprāt, Latvijā ir maz labu improvizatoru-sieviešu?

S: Sievietes vienmēr vēlas būt skaistas. Sevišķi uz skatuves. Bet improvizācija nekad to nevar garantēt, jo būt slaucējai, traktoristam vai urbim ne vienmēr ir būt Skārletai divpadsmit ozolos. Būt skaistai, esot neglītai, ir izaicinājums.

J: Kuras, pēc tavām domām, ir izcilas pasaules līmeņa sievietes-komiķes?

S: Sieviešu komēdijā, manuprāt, ir nepamatoti maz. Es īsti nevaru pat nevienu nosaukt. Latvijā pasaules līmenī joko Baiba Sipeniece un Līga Putniņa.

J: Esi novērojusi, par ko ir joki, kurus vīrieši dievina, bet sievietes nevar ciest?

S: Manuprāt, ir muļķīgi kaut ko dalīt pa dzimumiem – sevišķi jokus. Es varu saviebties par to, ka man kaut kas šķitis smieklīgi, jo nesaskan ar manām morāles normām. Es it kā varu vainot sevi – Sanda, saņemies, tas bija jēli, bet tu smejies! Bet nu smejos! Neko nepadarīsi... Ja smieklīgi, tad gan sievietei, gan vīrietim.

J: Tu tagad vari iedomāties, kāda bijusi tava neaizmirstamākā skatuves pieredze?

S: Esot uz skatuves tēlā, es nejūtu kontekstu. Es neredzu notiekošo no malas un tāpēc brīdī, kad atgriežos Sandā, aizmirstu visu, kas iepriekš noticis. Bet! Toreiz, kad tu prasīji "Musiqq" Emīlam, vai dziesma "Rokas tukšumu tausta" ir par Sandas galvu vai krūtīm, man bija jāsmejas. Nu neaizmirstami!

J: Un tagad izstāsti man kādu ātro joku!

S: Ui, tikai ne aņukus! Ja joks jāsagatavo – tā ir baigā atbildība. Ātrie joki ir vīriešu instruments. Sievietēm patīk tā lēnām un izjusti.

Sanda: Tagad tu pasaki man – ar ko atšķiras vīriešu humora izjūta no sieviešu?

Juris: Domāju ar to, ka vīrieši var atļauties vairāk. Mēs varam jokot no zemākā plaukta līdz augstākajam, turpretī sievietēm jau no laika gala ir uzlikts tāds kā zīmogs, ka esat skaistas, jaukas, mīlošas un tā tālāk un tā joprojām, tāpēc no sievietēm parasti nāk tādi jauki joki. Bet, starp citu, nu jau tas sāk mainīties un ir dzirdēts, ka dāma pajoko tā, ka veči blakus nobāl.

S: Kā vīrietim, kurš cilvēkus izklaidē uz skatuves, būtu jāuztur sevi labā fiziskā formā?

J: Ja tu man prasītu – "vai" sevi jāuztur labā formā, es atbildētu, ka jebkuram vīrietim tas jādara, bet mēs zinām, ka viss ir kā tajā dziesmā – "bet dzīvē viss ir savādāk, nekas nav mainījies"... Bet, atgriežoties pie tava jautājuma, es pats personīgi sevi uzturu formā trenējoties pēc smagatlētikas treniņprogrammas - pietupieni, spiešana guļus un vilkme. Ar ēdienu gan grēkoju – sanāk uzēst daudz, daudz, daudz, tāpēc esmu bišķi virs vidējā svara. Un vēl par savu treniņu uzskatu pastaigas ar zāles pļāvēju svaigā gaisā. Nopietni.

S: Tu zini, par ko vīrieši visvairāk joko?

J: Par attiecībām visos iespējamos veidos! Attiecības vienmēr bija un būs ejošākā tēma līdz saule pie debesīm vairs nebūs. Turklāt attiecību tematika šķiet visinteresantākā arī skatītājiem. Lai no kāda aspekta izspēlētu attiecību līkločus, tā ir pateicīgākā no visām tēmām, turklāt skatītājiem patīk, ja viņi var personificēt sevi ar to, kas notiek uz skatuves vai vismaz just līdzi izspēlētajam stāstam.

S: Tev skatuves partneri ir gan sievietes, gan vīrieši. Kā atšķiras improvizācija ar vienu un otru?

J: Īstenība sievietes improvizācijā ir retums, bet tās, kuras to prot darīt, dara labi. Agrāk, kad mūsu komandā nebija dāmu, mēs, džeki, paši viņas tēlojām un ainas bija komiskas un, jāsaka godīgi, laikam vienkāršākas. Bet paldies Līgai un tev, Sanda, ka jūs esat mūsu komandā, jo, kad uz skatuves ir sieviete, tad ir dzīvāk, dziļāk un skaistāk.

S: Bet tagad tu man izstāsti kādu ātro joku!

J: Ciklops šķielē.