Piecas lietas, ko nezinājāt par karalieni Annu Boleinu

Raidījums sniegs ieskatu jautājumos, vai Anna Boleina patiesi krāpa karali vai arī karalim vienkārši ar viņu palika garlaicīgi, tāpēc viņu pameta. Raidījumā uzzināsiet arī to, vai Boleina tika notiesāta pamatoti, vai tomēr apsūdzības bija Henrija VIII galvenā padomdevēja izdomājumi. Runājot par šo stāstu, esam apkopojuši piecas lietas par Annu Boleinu, ko jūs, iespējams, iepriekš nebūsiet dzirdējuši.

1. Viņa teju apprecēja pašas brālēnu. Sākotnēji tika aicināts Annai Boleinai precēties ar Ormondas grāfu Džeimsu Batleru, jo abu tēviem bija nesaskaņas par īpašumiem Ormondā, tādēļ tika cerēts, ka šī laulība pārtrauktu nesaskaņas. Tomēr Boleini nebija sajūsmā par šo ideju, un Anna kļuva par Henrija VIII sievu. Vēlāk, kad viņa jau bija attiecībās ar karali, Annas ģimene saņēma Ormondas īpašumus.

2. Saskaņā ar baumām, arī viņas mātei bija romāns ar Henriju VIII. Lai arī ir labi zināms, ka karali uzrunāja Annas māsa Mērija, dažās baumās tiek minēts, ka Henrijam VIII varētu būt bijusi afēra ar viņas māti Elizabeti Hovardu. Turklāt jezuītu baumas vēsta, ka Anna patiesībā bija paša Henrija VIII meita, taču abu šo baumu ticamība ir vāja. Pirmkārt, Elizabete bija daudz vecāka par Henriju un, otrkārt, viņi abi noliedza pat pazīšanos.

3. Viņa teju vai nomira no svīšanas slimības. 1400. un 1500. gados Angliju un vēlāk arī kontinenta iedzīvotājus inficēja savāda slimība – to bez īpaša iemesla pavadīja stipri drebuļi, galvassāpes un svīšana, un tā dažu stundu laikā spēja inficēto nogalināt. 1528. gada jūnijā arī kāda Annas galma dāma šo slimību saķēra. Henrijs VIII nekavējoties aizbēga uz laukiem, bet Annu aizsūtīja mājās uz Kentu, taču bija jau par vēlu – Anna un viņas tēvs saslima, un vien ar veiksmes palīdzību un karaļa ārstu atbalstu viņiem abiem izdevās izdzīvot.

4. Domstarpības starp viņu un Henrija nākamo sievu Džeinu Seimūru bieži pārauga fiziskās cīņās. Lai arī abas bija otrās pakāpes māsīcas, attiecības starp Annu Boleinu un vienu no viņas galma dāmām Džeinu Seimūru nebija nevainojamas. Tomēr tas bija saprotams, jo Annai bija aizdomas, ka Džeinai ir dēka ar Henriju VIII. Džeina to īsti pat neslēpa – kad karalis viņai uzdāvināja portretu, viņa sāka to nēsāt kā kaklarotu. To redzēdama, Anna Džeinai šo rotaslietu norāva no kakla, un abas savainojās. Pēc liecinieku domām tas nebūt nebija vienīgais šāds gadījums: abas sievietes nereti iesaistījās dūru vicināšanā. Annas naidu apliecina pēcteči – vien 11 dienas pēc viņas nāvessoda izpildes 1536. gada 19. maijā Džeina apprecēja Henriju.

5. Viņas māsa, iespējams, dzemdējusi Henrija VIII bērnu. Lai arī Anna bija saprātīgāka un ambiciozāka par savu māsu Mēriju, tiek uzskatīts, ka vecākā no Boleinām bija izskatīgāka. Iespējams tas nebūs pārsteigums, ka Henrijam VIII bija romāns ar viņu, kamēr Marija bija precēta sieviete. Viņa dāvāja divus bērnus savam vīram Viljamam Kerijam – puiku un meiteni –, taču tika baumots, ka patiesībā abu tēvs ir Henrijs. Lai arī tas netika pierādīts, Ailevortas mācītājs Džons Heils bija pārliecināts, ka Marijas dēls Henrijs izskatās līdzīgs Henrijam. Citi pētījumi savukārt vēsta, ka Henrijs bija tēvs Katerīnai Kerijai. Jāuzsver, ka no 10 bērniem pilngadību sasniedza tikai divi.

Anna Boleina sabiedrībā nebija mīlēta, jo daudzu acīs viņa bija vienkārša troņa uzurpētāja, taču, neskatoties uz visām viņas kaprīzēm, viņa spēja apburt ikvienu. Arī uz Henriju viņai bija tieši tāda pati ietekme – vismaz uz brīdi, līdz galu galā viņa samaksāja par to ar savu dzīvību. Raidījums "Anna Boleina: arestēšana, prāva, nāvessods" vēsta par karalieni, kuru dzīves laikā ienīda, taču vēlāk viņa kļuva par mocekli. Tikai kanālā "Viasat History" – svētdien, 20. jūnijā pulksten 19.05!

Seko līdzi jaunumiem arī "Facebook"!