Laimes formula: Mazliet radiācijas, dzimtenes mīlestība un, protams, šņabītis

'Mana māsa šeit dzīvoja kopā ar vīru, taču pārvācās un nomira no stresa. Es neesmu stresains. Es uzdziedu, padaru darbus dārzā, pastaigāju apkārt un jūtos laimīgs.'

Pēc oficiālās statistikas, vidējais dzīves termiņš iesaistītajiem ir 31 gads, taču mediķi joprojām pēta ilgtermiņa sekas izdzīvojušiem.

Šamanjoks saka, ka dzīve pēc katastrofas īpaši nemainījās. Viņš un viņa ģimene turpināja audzēt dārzeņus pašu iekoptajā dārzā, kā arī turpināja audzēt mājlopus.

Ciematā palicis tikai viņš un viņa mazdēls. 'Vai šeit kādreiz vietējie atgriezīsies? Nē. Tie, kas to gribēja, jau sen ir miruši.'

Ceturtdienās pie viņa atbrauc veikalnieks ar produktiem, kā arī mazmeita, kura iztīra māju un dažām dienām sagatavo ēdienu.

Šamanjoks saka, ka viņam problēmas ar veselību neesot, kā arī pirms pusdienām mēdz iedzert šņabja glāzīti apetītei. Attēlā redzamais suņuks cilvēku gados ir Ivana vienaudzis un domubiedrs, jo nekur negrasās mukt un dzīvo bez stresa. Tātad - mazliet radiācijas, dzimtenes mīlestība un, protams, šņabītis pirms mielasta. Tā ir īstā recepte garam un laimīgam mūžam.