Pieci interesanti fakti par vēdera gāzēm

Veselīgs uzturs – nelāga smaka. Ne visa pārtika, ko cilvēks apēd, tiek sagremota. Šī iemesla dēļ gāzēm mēdz būt nelāga smaka. Izpētīts, ka veselīgākā pārtika patiesībā ir pati smirdīgākā, kad tā nonākusi mūsu ķermenī. Augļi, dārzeņi, graudaugi un pākšaugi – tie visi veicina smirdīgas vēdera gāzes. Turklāt tad, ja uzturā lietoti sīpoli, brokoļi, puķkāposti un kāposti, purkšķi ar negantu smaku ir garantēti, jo šajos dārzeņos ir rafinoze, ko ķermenis nespēj pārstrādāt.

Pārāk daudz gaisa. Purkšķi rodas divos veidos. Viens no tiem – gāzes veidojas resnajā zarnā. Otrs – gaiss tiek norīts un nonāk gremošanas traktā. Gaisa norīšanas pamatā ir ātra ēšana, košļājamās gumijas košļāšana un gāzētu dzērienu lietošana. Labā ziņa ir tāda, ka purkšķi, kuri radušies norītā gaisa dēļ, parasti ir bez smakas.

Nelāga smaka ne par ko labu neliecina. Ja vēdera gāzēm piemīt ļoti nepatīkama smaka, tā ir zīme, ka ķermenis nespēj tikt galā ar uzņemto pārtiku un barības vielām. Smaka var būt signāls, ka ķermenis nespēj uzsūkt barības vielas. Lai gan katrs cilvēks ir atšķirīgs, visbiežāk smirdīgas gāzes veicina ogļhidrāti, precīzāk, cukuri.

Kad par purkšķiem jāsāk uztraukties. Izdevums vēsta, ka gadījumā, ja vēdera gāzes ir sāpīgas un ilgstošā periodā tām ir nepatīkama smaka, jādodas pie daktera, lai tas veic izmeklējumus. Turklāt, ja komplektā ar smaku un sāpēm nāk caureja vai aizcietējums, vizīte pie ārsta ir obligāta, jo šādi simptomi var liecināt par nopietnām slimībām.