Slaveni bērni, kas nav nodzīvojuši līdz 18 gadu vecumam

1917. gadā Krievijas cars Nikolajs II bija spiests parakstīt atteikšanos no troņa, bet nākamā gada 17. jūlijā cars un visa viņa ģimene Jekaterinburgā tika nogalināti. Liktenīgajā naktī apriņķa tieslietu komisāra vietnieks Jakovs Jurovskis pavēlēja mājas arestā esošo Nikolaja II ģimeni novest pagrabā. Pirmais nokāpa Nikolajs ar 13 gadus veco troņmantnieku Alekseju uz rokām. Viņam pievienojās sieva Aleksandra Fjodorovna. Aiz vecākiem sekoja viņu meitas Olga, Tatjana, Anastasija un Marija, kā arī ārsts, pavārs, sulainis un kalpone. Gan upuru, gan benžu skaits bija pa 11. Līdzko Jurovskis bija nolasījis spriedumu par cara nāvessodu, bendes sāka šaut. Uz mazo Alekseju izšāva vairākas reizes. Anastasiju un kalponi pēc šaušanas nodūra ar durkļiem. Mirstošās carienes tuvumā iegaudojās viņas mīļotais sunītis Džemijs, bet arī viņu boļševiku revolucionāri turpat nosita.

Padomju Savienības draudzene Samanta Smita kļuva par labas gribas vēstnieci un iemantoja slavu abās okeāna pusēs, kā arī iesaistījās miera uzturēšanas aktivitātēs Japānā. Vēlāk meitene kļuva par aktrisi un par savu viesošanos PSRS sarakstīja grāmatu. 1985. gadā pēc filmēšanās seriālā ‘Lime Street’ viņa lidoja uz Menas štatu, bet lidmašīna aizķērās aiz kokiem, un bojā gāja gan abi apkalpes locekļi, gan visi seši pasažieri, tostarp arī 13 gadus vecā Samanta. Protams, uzreiz aizsākās spekulācijas, ka tas ir padomju specdienestu roku darbs, lai gan izmeklēšanā tas netika pierādīts. "Samanta, gluži tāpat kā miljoniem padomju cilvēku, sapņoja par mieru un par draudzību starp ASV un PSRS iedzīvotājiem," pēc viņas nāves teica Mihails Gorbačovs.

Mūsdienu vēsturnieki sliecas domāt, ka 13 gadus vecais Pavļiks Morozovs tikai nodeva tālāk informāciju, ko viņam bija likusi māte. Saskaņā ar oficiālo versiju Pavļiku un viņa jaunāko brāli nogalināja viņu tēvocis, vectēvs, vecmāte un brālēns, taču, visticamāk, zēnu nosita citi pusaudži. Un tomēr Pavļiks Morozovs tiek iekļauts tādu prominentu nodevēju sarakstos, kur figurē arī Jūda Iskariots, Marks Jūnijs Bruts, Marija Stjuarte, Ivans Mazepa, Pētera I dēls Aleksejs, Vidkuns Kvīslings un citi. Salīdzinājumam: citi slaveni padomju mocekļi bija nedaudz vecāki – Aleksandrs Matrosovs gāja bojā 19 gadu vecumā, bet Zoja Kosmodemjanska nāves brīdī bija 18 gadus veca.

Annu Franku un viņas ģimeni pēc ilgstošas slēpšanās nacisti tomēr atrada, un viņa tika nogalināta Bergenbelzenes koncentrācijas nometnē. Slavenās dienasgrāmatas pēdējais ieraksts datēts ar 1944. gada 1. augustu, bet Anna mira tikai divus mēnešus pirms kara beigām. 15 gadu vecumā mirusī Anna tiek uzskatīta par vienu no pazīstamākajiem nacisma upuriem, kura spējusi vienas mazas meitenītes liktenī apvienot miljoniem cilvēku traģēdiju, kas saistīti ar ebreju genocīdu.

Amerikāņu dzejniece Lukrēcija Mērija Deividsone nomira 16 gadu vecumā no tuberkulozes, lai gan, pārskatot viņas slimības simptomus, mūsdienu mediķi vairāk sliecas domāt, ka nāves iemesls bijis anoreksija. Lukrēcijas dzeju dievināja izcilais literāts Edgars Alans Po, bet romantiskās noskaņas dēļ viņa tiek salīdzināta ar citiem agrā vecumā mirušajiem dzejniekiem - angļiem Tomasu Čatertonu (17 gadi) un Henriju Kērku Vaitu (21 gads).

Protestantei Džeinai Grejai bija izcila humanitārā izglītība, kuras dēļ viņa tika uzskatīta par vienu no izglītotākajām sava laika sievietēm. Tomēr tas bija ļoti nemierīgs laiks ar daudzām galma un politiskajām intrigām, vairākiem pretendentiem uz troni un reliģijas kariem. Džeina Greja tika apsūdzēta valsts nodevībā, un saskaņā ar tā laika likumiem viņa varēja izvēlēties starp autodafē un galvas nociršanu. Džeina negribēja degt, tāpēc izvēlējās galvas nociršanu. Viņa bija 16 vai 17 gadus veca un vēsturē iegājusi kā „Deviņu dienu karaliene”.

Angļu dzejnieka Tomasa Čatertona ietekme bija visai iespaidīga, un jaunieša īsajai dzīvei veltījumus sacerējuši tādi prominenti vēlāka laika literāti kā Šellijs, Kītss, Vērdsvērts, Koleridžs un Dante Gabriels Roseti. 17 gadu vecumā jaunietis izdarīja pašnāvību, noindējoties ar arsēnu. Lai gan tika atrasta pirmsnāves zīmīte, iespējams, ka Čatertons mira negadījuma rezultātā, pats sevi neveiksmīgi cenšoties izārstēt no venēriskās slimības.

Mūziķis Ričijs Valenss nodzīvoja tikai 17 gadus, tomēr arī šajā laikā talantīgais puisis pamanījās ierakstīt vairākus hitus, no kuriem visslavenākais ir dziesma ‘La Bamba’ – meksikāņu tautasdziesma, ko Valenss 1958. gadā pārstrādāja rokmūzikas ritmos. Jauneklis gāja bojā avio katastrofā 1959. gada 3. februārī. Reizē ar Valensu viņsaulē aizgāja arī 28 gadus vecais dziedātājs Dž.P. Ričardsons, hita ‘Chantilly Lace’ autors, kā arī Badijs Hollijs, kurš bija 22 gadus vecs. Šī diena amerikāņu mūzikas vēsturē pazīstama kā ‘The Day the Music Died ‘.

Nadežda Ruševa gluži tāpat kā vairums bērnu zīmēt sāka piecu gadu vecumā, bet to, ka viņā ir mākslinieces talants, ģimene pamanīja tikai pēc pāris gadiem. Reiz Nadjas tēvs viņai lasīja priekšā Puškina ‘Pasaku par caru Saltanu’, bet meitene vienā vakarā šai poēmai uzzīmēja 36 ilustrācijas, turklāt ne viņa gatavoja skices, ne arī dzēsa uzzīmēto. "Es izdzīvoju savu zīmēto personāžu dzīvi. Vispirms es viņus ieraugu - tie parādās uz papīra gluži kā ūdenszīmes, un man atliek vienīgi apvilkt šīs kontūras," stāstīja Nadežda. Nomira meitene 17 gadu vecumā no asinsizplūduma galvā. (Piedzimstot gan viņai tika dots cits vārds - Naidana, kas mongoļu valodā nozīmē "mūžīgi dzīvojošā".)