Viktors Cojs dzīvs! 10 fakti no leģendārā mūziķa biogrāfijas

Sākotnēji grupa ‘Кино’ saucās ‘Палата №6’, bet pēc tam to pārdēvēja par ‘Гарин и гиперболоиды’ – par godu Alekseja Tolstoja 1927. gada romānam ‘Inženiera Garina hiperboloīds’. Tieši ar šo nosaukumu Coja grupa tika uzņemta Ļeņingradas rokklubā.

Kad grupas ‘Кино’ popularitāte sāka strauji pieaugt, Viktors, lai izvairītos no apsūdzībām liekēdībā (cietumsods pēc KPSFR kriminālkodeksa 209.1 panta), sameklēja darbu, kas ne pārāk traucētu radošajam procesam. Sākumā viņš Veterānu prospektā mazgāja publiskās dušas telpas, bet vēlāk noformējās par kurinātāju slavenajā ‘Kamčatkā’. Tiesa, ne velna viņš tur nekurināja, bet ieraksts darba grāmatiņā bija.

1983. gadā Cojs nokļuva psihiatriskajā klīnikā. Iemesls – nevēlēšanās dienēt armijā. Viņš vispār centās izvairīties no vardarbības un nespēja izturēt asiņainus skatus, tāpēc ar izvairīšanos no armijas gāja grūti: lai pārgrieztu vēnas, kā minimums nevajadzētu baidīties no asinīm. Tomēr arī skrāpējumi, kas nebija dzīvībai bīstami, nospēlēja savu lomu.

Cojs dzimis Ļeņingradā. Viņa māte bija fizkultūras skolotājs, bet tēvs Roberts – vienkāršs inženieris ar korejiešu izcelsmi, un no tēva Viktors mantojis gan Krievijai visai oriģinālo uzvārdu, gan eksotisko ārieni. (Reizēm, starp citu, Coju mēdz dēvēt par „Krievijas Džimu Morisonu”.)

Grupai ‘Кино’ tās pastāvēšanas laikā bija četri koncerti ārzemēs: divi Francijā, viens Itāljiā un vēl viens – Dānijā.

Pēc koncertu beigām Cojs, zaudējis spēkus, gandrīz vienmēr nokrita zemē un desmit minūtes centās atjēgties – tik ļoti viņš sevi visu izlika koncertos. Savukārt sadzīvē, kā stāsta viņa draugi, Viktors bijis pārmērīgi kautrīgs, jo īpaši sarunās ar sievietēm.

Coja sieva Marjana bija grupas ‘Кино’ grimētāja un, kā mūsdienās teiktu, kostīmu māksliniece. 1985. gadā piedzima Viktora vienīgais bērns – dēls Aleksandrs. 1987. gadā Viktors un Marjana pārstāja dzīvot kopā, bet viņu laulība oficiāli tā arī nekad netika šķirta.

Pēc tam, kad par Coja nāvi uzzināja viņa fani, pašnāvību skaits Ļeņingradā pieauga par 30 procentiem. Kopš Gētes Vertera laikiem pašnāvību epidēmijas nav nekas jauns, bet kāda krievu elka dēļ tas bija neierasti. Līdzīga situācija bija pēc Merilinas Monro nāves un arī Japānā tas ir plaši izplatīts fenomens. Tiesa, pēc Kurta Kobeina nāves pretēji prognozēm pašnāvību skaits nepalielinājās.

‘Кино’ dziesmu kaverversijas ierakstījuši visdažādākie mākslinieki, bet viena no interesantākajām ir Dienvidkorejas rokgrupas ‘YB’ izpildītā dziesma ‘Группа крови’. Video var noskatīties šeit.