7 ne pārāk iedvesmojoši citāti no īgnā īru komiķa Dilana Morana

Par eksistenciālas dabas lietām: Manuprāt, tu ļoti daudz laika pavadi, parodējot pats sevi.”

Par vīriešu attīstību: “Kad tu piedzimsti, tev degunā ir pirksts, bet otra roka - uz locekļa. Turpmāk tu paliec tikai garāks. Pa lielam tas arī ir viss.”

Par savu mūžīgo īgnumu: “Daudzi cilvēki man vaicā, vai es arī dzīvē esmu tikpat īgns, cik var noprast no seriāla ‘Black books’. Katrā ziņā es pats par to neesmu lietas kursā. Nav jau tā, ka es staigāju apkārt, bakstot bērniem acīs… vismaz ne tiem ļoti mazajiem.”

Par ideālu ķermeni: “Mans ideālais ķermenis? Nu, jūs jau ziniet, tas būtu gluži vienkārši kaut kas tāds, nu… Viena acs, jo mums varbūt vajag tikai vienu. Kaut kāds piesūceknis zobu vietā, jo tie beigu beigās tāpat atnes tikai nožēlu un ciešanas. Un garu, garu trubu, kurā ir mana pakaļa, kas atrodas tālu prom - tas tāpēc, lai man pašam ap to nebūtu jādarbojas. Tas būtu ideāli.”

Par dzīvi: “Cilvēki tevi laika gaitā nogalinās, un tas, kā viņi tevi nogalinās, būs ar mazām, nevainīgām frāzēm. Piemēram, ‘esi reālists’.”

Par sievietēm: “Es nevēlos pārāk kategorizēt sievietes - es neesmu šeit lai to darītu. Tas būtu vulgāri. Es gluži vienkārši saku, ka viņām nav jūtu. Patiesībā vīrieši ir tie romantiskie. Vīrieši ir tie, kurus tu dzirdēsi sakām: “Esmu kādu atradis. Viņa ir satriecoša. Ja es nebūšu kopā ar šo personu, ar mani būs cauri. Es nespēju turpināt, nē, es to domāju nopietni - viņa ir pilnibā mainījusi manu dzīvi. Man ir darbs, man ir māja, bet tas neko nenozīmē. Es nespēju to izturēt, man ir jābūt ar viņu, pretējā gadījumā es attapšos kā alkoholiķis pretīgi niezošās biksēs. Es nespēju - es vairs nespēju staigāt pa ielām!” Nu, lūk. Sievietes apmēram šādi jūtas par apaviem.”