Kā patiesībā atbildēt uz darba intervijas jautājumiem

Diemžēl darba intervijās cilvēki mēdz saskarties ar ļoti neērtu un pretīgu jautājumu - ‘Kur tu sevi redzi pēc pieciem gadiem?’ Ja cilvēkam būtu dotības sevi redzēt pēc pieciem gadiem, viņš varētu pelnīt brangu naudu, atverot savu gaišredzības kantori vai vismaz ezotēriska rakstura ‘Facebook’ lapu, kas noved pie loģiska atrisinājumu - ja viņš sevi kaut kur redzētu, viņš nenāktu uz darba interviju. Tāpēc, darba meklētāji, izmetiet šāda veida atbildes - ‘Pēc pieciem gadiem es sevi redzu kā šīs kompānijas stabilu vērtību, klientu cienītu un lojālu komandas spēlētāju.’ Tā vietā esat atklāti un atbildiet šādi: ‘Nav ne jausmas, taču varu solīt, ka katru dienu strādāšu gandrīz pēc labākās sirdsapziņas un, to darot, mēs redzēsim, vai man šeit ir vieta vai nav!’

Cik daudz tu vēlies saņemt? Centies pirms intervijas uzzināt konkrētus skaitļus, kas apgrozās šajā sfērā, ja tas neizdodas, tad mēģini spekulēt ar valsts vidējo atalgojumu konkrētajā sektorā, ko var noskaidrot Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā. Kad esat nonākuši pie diņģēšanās daļas, nekautrējies prasīt vairāk par vidējo, jo, ja prasīsi mazāk, tad arī mazāk dabūsi. Piemēram, tu zini, ka vari droši tikt pie 800 eiro mēnesī, prasi 950. Tā tu parādīsi gan to, ka sevi cieni, kā arī to, ka nevēlies būt apdalīts, un tas, kurš mīļā miera labad ņems cik ‘saimnieks’ dos.

Kā tu strādā komandā? Tev gribēsies teikt, ka labi un ka komandas darbs ir stūrakmens ilgtermiņa projektiem, lielu lietu panākšanai un visas pārējās muļķības. Taču tā nav, lielisku komandas darbu var redzēt ļoti reti, tieši tāpēc vārdiem ‘čempions’ un ‘līderis’ ir jēga. Saki patiesību - ‘No punkta A ir jātiek uz punktu B, un tad jau manīs, ar kādiem paņēmieniem tas tiks realizēts.’

Tu esi ieradies uz interviju, tātad vēlies iegūt šo darbu - apsveicami, tā ir tava vienīgā un galvenā pozitīvā īpašība, kas interesēs tavu darba devēju. Nespēlējies ar vārdiem ‘punktuāls’, ‘uzņēmīgs’, ‘mērķtiecīgs’, to, kas patiesībā esi, ļoti labi varēs redzēt pirmajās darba nedēļās, līdz ar to vari nestāstīt par savām sliktajām īpašībām, tās ātri varēs redzēt izpaužamies praksē, un tikai tad vadība varēs pieņemt lēmumu, cik tās patiesībā ir sliktas.

Kāpēc tu pameti iepriekšējo darbu? Pirmkārt, tu viņu nepameti – tevi atlaida. Tikai likumsakarīgi, ka tu vēlētos noklusēt faktu, ka pēc abpusējas vienošanās tevi atstādināja no amata par seksuāla rakstura komentāriem pret praktikantiem, kā arī par tavu regulāro ceturtdienu rītu paģiru dvingu. Atbildi pavisam vienkārši: ‘Es devos ilgstošos sevi meklējumos, lai saprastu, ko vēlos darīt ar savu dzīvi. Te nu es esmu!’

Vai tev ir pieredze šādā vai līdzīgā amatā? Jā, protams! Iepriekšējos trīs gadus pavadīji pārtikas tehnoloģijas nozarē kā iepakojumu un plastikāta speciālists! Skaidra lieta, ka nav, bet kā gan tu iegūsi pieredzi, ja neviens tev nedos iespēju? Esi atklāts un saki, ka tev nav ne mazākās nojausmas, kādi būs tavi tiešie darba pienākumi, bet tu esi gatavs visu sačakarēt pēc vistīrākās sirdsapziņas. Piemini arī, ka ‘apskatīsies Google’. Ja šis variants šķiet par skarbu, tad saki ‘Man nav pieredzes, taču ļoti ātri apgūstu visu jauno. Spilgtākais piemērs būtu ātrā adaptēšanās vilciena biļetes iegādei ar 'Mobilly'.

Kāpēc tieši šī nozare un tieši pie mums? Būsim reāli – 16 gadu vecumā tu nedomāji, ka jebkad tirgosi saldējumus Vērmanes dārzā. Tas nav gluži tas, ko tu pirmajās klasēs stāsti ‘Kad es būšu liels, es būšu...’ dialogos. Saki atklāti, kā ir: jūs bijāt vienīgie, kuri mani pasauca uz pārrunām. Tiesa, tu riskē ar savas vērtības pazemināšanu, tāpēc ir otra alternatīva: ‘Šis darba sludinājums atrada mani, nevis es viņu. Uzskatu, ka tā ir zīme, kuru nedrīkst ignorēt.’

Kāda ir noturība pret stresu? Iepriekšējā darba vietā uz biroju nedevies bez trīs dažādiem antidepresantiem un izskatās, ka tev no tiem ir izveidojusies gana pieklājīga atkarība, lai turpinātu barot zāļu ražotājus un savu terapeitu. Stress nav viena no lietām, ar ko spēj sadzīvot, taču par to nav jākaunas. Lepnā balsī paziņo, ka esi histēriķis, neirotiķis, tev ir progresējošs bipolārisms, taču kontrolē situāciju, jo pa brīvdienām esi hronisks alkoholiķis, kurš, krustojot viskiju ar klonazepāmu, tiek galā ar savām dzīves problēmām. Protams, tu to vari arī noklusēt, pieprasot nākamo jautājumu un neidziļinoties šajā.

Kā ar disciplīnu un ierašanos laikā? Tev potenciālais darba devējs ir jāsagatavo tam, ka vismaz reizi mēnesī tu saslimsti ceturtdienas vakarā ap plkst. 22.00, kā rezultātā visu piektdienu nespēsi ierasties uz darbu. Nevar arī aizmirst tās reizes, kad trešdienās sanācis aizsēdēties ‘Pienā’ un ceturtdienas tiek pavadītas ar ūdens glāzi pie rokas. Saki, ka ‘šad tad ir veselības problēmas, bet nekas tāds, kas neatļautu reizi mēnesī padarboties no mājām vai arī apmeklēt kādu speciālistu.’ Vēl ir variants visu novelt uz slimu omīti, kura jāapkopj tieši piektdienās.