Kāda būtu cilvēku seksuālā dzīve, ja viņi būtu dzīvnieki

Ja cilvēki būtu skudras, viņi dzīvotu matriarhāta sabiedrībā. Cilvēku sabiedrībā matriarhāts nekad nav pastāvējis, tāpēc būtu unikāla iespēja to izbaudīt, taču mātītes var nesapriecāties – līdz ar to viņām vajadzētu gan aizstāvēt teritoriju, gan sarūpēt pārtiku, kamēr tēviņi tikai ēstu un kopotos.

Ja cilvēki būtu kukaiņi dievlūdzēji, viņi bieži vien nepabeigtu dzimumaktu – lieta tāda, ka dievlūdzēju mātītes nodarbojas ar seksuālo kanibālismu un bieži vien dzimumakta laikā vai īsi pēc tam nokož tēviņam galvu.

Ja cilvēki būtu delfīni, viņi nešķirotu partnerus pēc dzimumiem un ar prieku kopotos gan ar mātītēm, gan ar tēviņiem. Starp delfīniem novērota arī nereproduktīva seksuālā uzvedība (vienkāršāk sakot – masturbācija), turklāt, ja cilvēki būtu delfīni, viņiem nebūtu pretenziju pret seksu ar... cilvēkiem.

Ja cilvēki būtu tintes zivis, viņi citu tēviņu apmānīšanai vizuāli mainītu dzimumu. Tēviņi spēj pieņemt mātītes izskatu, tāpēc mazākie eksemplāri izliekas par mātītēm, lai nemanīti varētu paslīdēt garām konkurentiem (uz vienu tintes zivs mātīti ir pieci līdz desmit tēviņi).

Ja cilvēki būtu pāvi, tad tēviņi cīnītos par mātītēm ar ļoti “sievišķīgām metodēm” – viņi demonstrētu savas krāšņās spalvas, lai izskatītos stilīgāki par pārējiem konkurentiem. Citiem vārdiem sakot, ja vīrieši būtu pāvi, viņi uzvestos kā pāvi.

Ja cilvēki būtu imperatorpingvīni, viņi starp dzimumiem vienādi sadalītu apgādnieka un bērnu audzinātāja funkcijas. Taču pirms apskaust šo pingvīnu dzīvesveidu, jāatceras, ka monogāmiju viņi saglabā tikai uz vienu vairošanās ciklu.

Ja cilvēki būtu jūras zirdziņi, tad bērnus dzemdētu tēviņi. Vienā piegājienā viņi dzemdētu 100 līdz 2500 bērniņus, taču jau pēc divām dienām atkal būtu gatavi kopoties uz ieņemt mazuļus.

Ja cilvēki būtu plankumainās hiēnas, tad mātītes būtu dominējošais dzimums. Viņas ir lielākas, fiziski spēcīgākas un agresīvākas nekā tēviņi, turklāt spēj izaudzēt makten brangus pseido-peņus, ko izmanto gan urinēšanai, gan kopulācijai, gan dzemdēšanai.

Ja cilvēki būtu tamarīni (vāveres izmēra pērtiķi), viņi, visticamāk, neveidotu nukleāras ģimenes, bet dzīvotu trijatā. Jā, būtu iespējamas arī citas kombinācijas, tomēr tipiskākā tamarīnu ģimene sastāv no vienas mātītes un diviem tēviņiem.