Latviešu dēkaiņu ceļojums ar močiem uz Abhāziju: noslēgums
Pērn pavasarī ekspedīcijā uz tālo Gruziju ar motocikliem devās četri latviešu piedzīvojumu meklētāji – apvienība 'On the Way to Freedom', kuru sākotnējais mērķis bija izpētīt šo valsti no motociklistu skatpunkta, tomēr dažādu apstākļu sakritības dēļ ceļš uz Gruziju bija slēgts. Tas gan viņiem neliedza izbaudīt ceļojumu pa Kaukāzu, un rakstu sērijas noslēdzošā daļa vēsta par šo dēkaiņu piedzīvojumiem Abhāzijā.
1
Pilsētā, kur uzkrītoši skatāmas pirms divdesmit gadiem notikušā kara liecības, iebraucam sešos vakarā. Mūs uzrunā ar mersedesu piebraucis jauns, laipna izskata puisis vārdā Asni, jautā, vai vajag palīdzību. Atbildam, ka meklējam istabu. Viņš nevilcinoties uzaicina mūs uz savu un vecāku māju, kur tiekam pabaroti uz izguldīti. Vakarā tosti turpinās. Šodien nobraukti 180 km.
On the Way to Freedom
2
Turpinām jūsmot par zemi, kur laika mašīna mūs ir atgriezusi pusgadsimtu atpakaļ. Šeit Abhāzijas dienvidos cilvēki ir vēl atvērtāki nekā lielajās pilsētās. Māj ar rokām, signalizē, apstājas un sarunājas. Aicina mājās un pie galdiem. Braucam caur spokaino pilsētu Očemčiri, kur katra trešā māja atstāta par kara liecību. Izdedzinātas, sagrautas, ar ložu pēdām iezīmētas, tās gaida savus saimniekus, kuri, izskatās, tik drīz neatgriezīsies.
On the Way to Freedom
3
Pirms kara šo pilsētu lielākoties apdzīvoja vismaz gruzīni un megrēļi, īpašumi ir denacionalizēti un nav īsti saprotams, kad tie varētu tikt savesti kārtībā. Netālu no pilsētas atrodas enerģētiski spēcīga vieta - Georgija Uzvarētāja pareizticīgo dievnams. Daudzi ticīgie no visas Krievijas mēro ceļu, lai saņemtu šeit svētību. Pagriežam atkal ziemeļu virzienā, lai rītdien varētu veltīt uzmanību pilsētiņai Novij Afon, kuru daudzi iesaka apmeklēt. Nogriežamies kalnu virzienā uz Abriskila alu, kuru vietējie ieteikuši aplūkot. Jābrauc uzmanīgi, jo ceļš ir nosēts ar govīm, kuras nav prognozējamas.
On the Way to Freedom
4
Ala ir apskates vērta, bet tikai kopā ar kolorīto abhāzu gidu, kurš dēvē sevi par Vitāliju Tarasoviču. Tūristu nav, un 800 metru garajā, stalaktītiem klātajā alā gūstam baudījumu no Tarasoviča stāstītās leģendas par varoni Abriskilu, kā arī viņa princesēm Šanu un Gundu. Tarasovičam vakardien bijusi ilgāka pasēdēšana, to vēl pastiprina kaukāzieša akcents, kas komplektā sniedz aizraujošu izrādi un piefilmēto materiālu filmai. Šodien nobraukti 160 km.
On the Way to Freedom
5
Pa ceļam no Očemčires uz Ricu Melnās jūras piekrastē kalnu ielokā majestātiski iesēdies Novij Afon klosteris. Turpat arī atrodamas vienas no pasaulē lielākajām alu sistēmām, kuras tika atklātas pavisam nesenajā 1961. gadā.
On the Way to Freedom
6
Mirons mums ieteica noteikti iegriezties šajā enerģētiski spēcīgajā vietā, jo kara laikā klosteris piedzīvojis dīvainus atgadījumus. Proti, tā telpās bija izvietojies abhāzu kara hospitālis, kuru regulāri no pozīcijām Suhumos ar smago artilēriju apšaudīja gruzīnu puse. Šāviņi krituši visur apkārt, bet, kā par brīnumu, klosterim nav trāpījis neviens.
On the Way to Freedom
7
Pēdējās dienas Abhāzijā. Šoreiz vairāk skatu, kā pa šīm dienām gājis. Atrodamies 1700 metrus virs jūras līmeņa. No nometnes uz kalnu pāreju ir 10 km garš ceļš, kur, pēc vietējo nostāstiem, iespējams uzbraukt tikai ar vazikiem un kāpurķēžu tehniku. Nolemjam mēģināt, jo īsti bezceļus šajā braucienā vēl neesam izbaudījuši. Kāpums paredzams stāvs, pārejas galā augstums jau sasniedz 2200 metrus, un paredzams vēl nenokusis sniegs. Noņemam no močiem kastes un visu bagāžu atstājam bāzes nometnē, paņemot līdzi tikai pašu nepieciešamāko un filmēšanas tehniku.
On the Way to Freedom
8
Neesam kļūdījušies ar izvēlēto maršrutu, jo sarežģītais, bet interesantais kalnu ceļš ir kā radīts mūsu tehnikai. Pēc stundu ilga brauciena sasniedzam pārejas virsotni, kur ziemeļu nogāzē ceļu nobloķējis sniegs. Tālāk ielejas otrā pusē, pēc nostāstiem, 20 km zemāk atrodas vecticībnieku ciems, kur cilvēki turpina dzīvot norobežojušies no ārpasaules. Ja nebūtu sniegs un rezervē būtu vēl pāris dienas, noteikti turpinātu ceļu, bet tagad priecājamies par lieliskajām kalnu ainavām un ziedošajiem rododendru laukiem visapkārt.
On the Way to Freedom
9
Mūsu ceļš no šī brīža pagriežas atpakaļ māju virzienā. Esam neplānoti nokļuvuši citā zemē, bet ne brīdi to nenožēlojam, jo droši var teikt, ka šī ir vēl viena vieta pasaulē, uz kuru var doties motoceļotāji. Labāk, protams, ar enduro tipa močiem. Pāris kilometrus aiz Bzibas aizas pie upes atrodas lielisks kempings ar nosaukumu '11. kilometrs CCCP', kur ir vieta teltošanai. Šodien nobraukti 70 km.
On the Way to Freedom
10
Krievijas tranzīta vīzas ir atvērtas uz četrām dienām - tas nozīmē, ka piedzīvojumi Abhāzijā būs beigušies. Viens ir skaidrs - šai interesantajai zemei, apceļojot to ar motociklu, viena nedēļa ir par maz. Ar divām vajadzētu pietikt. Bet mums priekšstats ir radies, materiāls piefilmēts uz desmit stundām, tā kā montāža garlaicīga nebūs. Pēdējo vakaru palikām Melnās jūras krastā, lai kārtīgi izgulētos un gatavotos startam.
On the Way to Freedom
11
Izbraucam astoņos no rīta. Robežu šķērsojam bez problēmām divu stundu laikā. Karsts. Aiz Krasnodaras Rostovas virzienā iespaidīgi ceļa būves darbi. Vienuviet sastrēgums izveidojies apmēram desmit kilometrus. Mums izdodas izmantot savas divu riteņu priekšrocības un to apbraukt. Čerešņas un zemenes mūs sagaida Rostovā!
On the Way to Freedom
