'Šī noteikti ir pēdējā paciņa' jeb smēķētāju tipiskākie meli sev

Starp jaunāka gada gājuma cilvēkiem šad tad gadās dzirdēt maģiskos ‘es smēķēju tikai ballītēs’ vārdus. Protams, ‘ballīte’ arī šajā gadījumā ir relatīvs jēdziens - neviens nav teicis, ka mežonīgs tusiņš neskaitās arī stāvēšana divatā aiz garāžām garā starpbrīža laikā.

DELFI

Nedaudz mīļš naivums, mūsuprāt, valda to cilvēku vidū, kuri smēķē, taču jūtas par to slikti. Lai celtu savu morāli un pašapziņu, šī tipa smēķētāji meklē ieganstus, lai liktu sev justies labāk, piemēram, ‘es esmu pārgājis uz vieglākām cigaretēm!’ Jā. Mēs taču zinām - tas ir teju tas pats, kas elpot svaigu gaisu.

AFP/Scanpix

Stap naivajiem cilvēkiem mēs labprāt ierindojam arī tos stratēģus, kuri apgalvo ļoti absurdo, radošo un vispārināto: ‘es metu nost pakāpeniski.’ Protams, šī stratēģija vienmēr ietver sīki un smalki izstrādātu plānu, kas paredz iespēju arī pēc gada vienlaicīgi gan smēķēt, gan saglabāt veselīgā ‘atmetēja’ statusu.

DELFI

Tiem indivīdiem, kuriem cigaretes no vienkārša ieraduma vai atkarības ir transformējušās jau teju romantiskā saiknē, bieži vien ir nepieciešamas vēl pēdējās atvadas. Tas allaž noved līdz sērīgajam un nolietotajam teikumam: ‘šī šoreiz noteikti ir mana pēdējā paciņa!’

AP/Scanpix

Tad, protams, ir arī atmešanas čempioni, kuri to sen jau ir izdarījuši, sapratuši, ka nav jēga nesmēķēt, tāpēc to atsākuši ar jaunu argumentu: ‘es varu atmest, kad gribu.’

Reuters/Scanpix

‘No jaunā gada gan noteikti viss.’ Kaut kāda iemesla pēc, iespējams, šis ir teikums, kas visvairāk ir muļķojis gan smēķētāju, gan apkārtējos. Tiesa, otrie to sen jau nespēj uztvert nopietni.

AFP/Scanpix