100 gadi pēc Ziemassvētkiem, kad apklusa šāvieni

Pamiers bija iespējams vairāku faktoru rezultātā. Piemēram, pretējo pušu ierakumi atradās salīdzinoši tuvu - 50 līdz 100 metru attālumā. Tāpat, kaut arī valdīja ideoloģiska pārliecība par kara neizbēgamību un nepieciešamību, karavīru starpā nevaldīja cilvēcisks naids vienam pret otru.

Tiek lēsts, ka tajā piedalījās aptuveni 100 tūkstoši karavīru - galvenokārt briti un vācieši. Notikuma neticamais apjoms ir kalpojis par iemeslu neskaitāmām diskusijām, vai tāds tik tiešām ir noticis. Piemēram, ’NY Times’ ir norādījis, ka 1983. gadā kāds kara veterāns ‘Ziemassvētku pamieru’ ir nosaucis par ‘izkārnītām baumām’.

Tomēr vairums gan sliecas piekrist, ka tas ir viens no nežēlīgā kara, kas paprasīja 14 miljonu dzīvības, pozitīvajiem un skaistajiem mirkļiem.

Lielākoties ziņas par ‘Ziemassvētku pamieru’ ir piefiksētas karavīru dienasgrāmatās, vēstulēs un memuāros. Piemēram, attēlā redzamajā dienasgrāmatā, kas atrodas Češīras muzejā, kāds karavīrs ir aprakstījis futbola bumbas spārdīšanu spilgtā notikuma laikā.

Protams, pamieru atkal pārtrauca artilērijas zalves un kareivji nodevās viens otra slaktēšanai, rezultātā Pirmā pasaules kara laikā atņemot vairākus miljonus dzīvību. Arī vēlāk tika konstatēti daži pamiera mēģinājumi, taču tie nespēj konkurēt ar šo Ziemassvētku brīnumu.