Desmit izcilākie izgudrojumi, kas veikti Baltijas valstīs

Krievu ķīmiķis Ivans Kondakovs dzimis Jakutskas apgabalā, taču lielāko dzīves daļu nodzīvojis Igaunijā, kas gan vēl bija Krievijas impērijas sastāvā. 1899. gadā viņš atklāja dimetilbutadiēna katalītisko polimerizāciju, kas bija sintētiskā kaučuka iegūšanas pamatā un ko aktīvi izmantoja Vācija Pirmā pasaules kara gados.

Igaunijā izgudrotas arī mobilās bumbu patvertnes (mobile underground bomb shelter), kas var izturēt no mīnus 50 līdz plus 80 grādu pēc Celsija temperatūru. Standarta modelis, ko ražo kompānija ‘Terramil’, ir divus metrus augsts un sešus metrus garš, taču tas var iekļaut arī tādus aksesuārus kā tualete, izlietne, zāļu skapītis, ventilācijas filtri utt.

Viļņas fotometriskā sistēma ir pati pirmā sistēma, kas ļāvusi veikt zvaigžņu spektrālo daudzdimensiju klasifikāciju visā temperatūras intervālā no pašām karstākajām zvaigznēm līdz aukstākajām.

Lietuvietis Julijons Urbonas no Londonas Karaliskās mākslas koledžas 2010. gadā izgudroja visai neparastu ierīci – eitanāzijas kalniņus (Euthanasia Coaster). Saskaņā ar viņa plānu šī amerikāņu kalniņiem līdzīgā ierīce pa septiņu spirāļu konstrukciju izvizina cilvēku līdz tādai ķermeņa pārslodzei, ka iestājas nāve. Viņš izskaitļoja, ka vienlaikus ierīci varētu izmantot 24 cilvēki, kuriem tā būtu „humāna un eleganta iespēja šķirties no dzīves”. Tomēr šī ideja palika tikai uz papīra – neviens neļāva uzsākt šādu kalniņu ražošanu.

Aerovagons jeb aerodrezīna ir ātrgaitas dzelzceļa vagoniņš ar ierīkotu aviācijas tipa gaisa vītni, kas 1921. gadā tika izgudrots, lai PSRS vadītāji un partijas funkcionāri varētu ātrāk pārvietoties pa dzelzceļiem (tas patiešām attīstīja 140 kilometru stundā lielu ātrumu). Izgudrojuma autors ir Rīgā dzimušais inženieris Valerians Abakovskis, taču neilgi pēc tā ieviešanas notika katastrofa, kurā bojā gāja pats 25 gadus vecais Abakovskis un pieci citi komunisti.

Krievijas impērijas pilsētā Rīgā dzimušais baltvācu ķīmiķis Vilhelms Ostvalds 1902. gadā patentēja tā saukto Ostvalda procesu, ar kura palīdzību tiek radīta slāpekļskābe un ko vēl joprojām izmanto ķīmiskajā industrijā. 1909. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju par „katalīzes īpašību un ķīmisko reakciju ātruma pētīšanu”.

Mildronāts (pazīstams arī kā meldonijs un kvaterīns) ir metaboliskas iedarbības antiišēmisks līdzeklis karnitīna priekšteča gamma butirobetaīna (GBB) struktūranalogs, kurā viens no ūdeņraža atomiem aizvietots ar slāpekļa atomu. Viens no mildronāta izgudrotājiem pagājušā gadsimta 70. gados ir Ivars Kalviņš (šobrīd Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors), un šobrīd tas ir A/S ‘Grindeks’ vispieprasītākais oriģinālprodukts.

Pretvēža preparāts ‘Rigvir’, kura pamatā ir enterovīruss, kas ātri atrod vēža šūnas, tajās savairojas un faktiski tās saēd no iekšpuses, labvēlīgi izmainot to struktūru un vienlaikus stiprinot imūnsistēmu. No 2014. gada februāra šis medikaments, kas paredzēts smagākās ādas vēža formas – melanomas – ārstēšanai, valsts iedzīvotājiem ir pieejams bez maksas. Šāds lēmums tika pieņemts, ievērojot ‘Rigvir’ izgudrotājas un viroterapijas pamatlicējas profesores Ainas Mucenieces testamentu.

Jānis Robiņš bija Rīgā dzimis latviešu tautības ASV ķīmiķis un izgudrotājs, kurš specializējās organiskajā analīzē, fizikāli organiskajā ķīmijā, spektroskopijā un izocianīdu ķīmijā. Viens no Robiņa starptautiski lielākajiem panākumiem ir 1960. gados radītā metāla liešanas tehnoloģija, kas pašlaik plaši tiek pielietota metālapstrādē visā pasaulē. Šo metāla liešanas tehnoloģiju auto detaļu ražošanā pirmais pielietoja autobūves uzņēmums ‘Daimler-Benz’.