Deviņas narkotiskas vielas, ko agrāk ārsti izrakstīja kā zāles

Opijs ir ļoti sena narkotika, kas kopš Mezopotāmijas laikiem pazīstama jau gandrīz 5500 gadus. Sākotnēji medicīnā to lietoja kā pretsāpju līdzekli un anestēziju, bet 18. gadsimtā Ķīnā to aizliedza kā narkotiku. Savukārt 19. gadsimtā ASV ārsti opiju sievietēm un bērniem izrakstīja pret zobu sāpēm, protams, izraisot cilvēkos atkarību. Līdz 20. gadsimta sākumam opijs bija legāls un ļoti populārs, un lielākoties to izmantoja kā trankvilizatoru.

19. gadsimtā zinātnieki sāka saprast, kā veikt ķīmiskos eksperimentus un kā sintezēt narkotikas. Tā arī radās morfīns – pasaulē pirmā augu izcelsmes vielas ekstrakcija. Morfīna nosaukums cēlies no sengrieķu miega dieva Morfija, un drīz vien to sāka pielietot kā pretsāpju līdzekli. Īpaši pieprasīts morfīns bija kara laikā, taču palēnām ārsti sāka atzīt psiholoģisko un fizisko atkarību, ko izraisa morfīna lietošana.

Heroīnu 19. gadsimtā kāda vācu kompānija izgatavoja kā alternatīvu morfīnam. Sākotnēji ārsti to izrakstīja pneimonijas un tuberkulozes slimniekiem stipra klepus gadījumā. Jā, tas lieliski tika galā ar šo uzdevumu, taču drīz vien atklājās, ka pacienti pēc izveseļošanās grib turpināt lietot šīs brīnumzāles, turklāt deva ir jāpalielina. Spēcīgās atkarības dēļ heroīns tika aizliegts 1924. gadā.

Lizergīnskābes dietilamīds jeb LSD tika sintezēts Šveicē 1938. gadā, taču tā iedarbības īpatnības ķīmiķis Alberts Hofmans nejauši atklāja tikai 1943. gadā. Nākamos divdesmit gadus LSD tika izmantots psihiatrijā, lai gan nekādas dziednieciskas īpašības šim preparātam atklātas netika.

Kokaīns tiek iegūts no kokas auga, kas sastopams Dienvidamerikā. Tūkstošiem gadu vietējie iedzīvotāji to izmantoja, lai ārstētu vēdera sāpes un citas kaites. Kad zinātnieki no kokas lapām pirmo reizi ieguva ekstraktu, šis preparāts tika izrakstīts kā līdzeklis pret depresiju un kā aizstājējs morfīnam. Tāpat to ieteica kā labu līdzekli pret klepu un pievienoja pirmajām kokakolas partijām. 1941. gadā kokaīna izmantošana ierobežoja, bet 1970. gadā –pilnībā aizliedza.

Metamfetamīnu japāņu ķīmiķi sintezēja jau 19. gadsimta beigās un drīz vien sāka pielietot medicīnā. Amerikas Savienotajās Valstīs to izmantoja narkolepsijas, alkoholisma, depresijas un alerģiju ārstēšanai, bet tas palīdzējis arī pret aptaukošanās problēmām. Tiesa, ārsti ātri vien saprata, ka tā ir narkotika ar ārkārtīgi augstu atkarības potenciālu.

Marihuāna plaši tikusi izmantota dažādu slimību ārstēšanā, tostarp arī HIV gadījumos. Tā kā no kaņepēm var iegūt ne tikai marihuānu, bet arī audumu, ASV 20. gadsimtā pret to attiecās visai pretrunīgi – daži štati to aizlieguši, citi īpaši neierobežo. Par prieku daudziem narkomāniem vairākos ASV štatos marihuāna atkal ir atļauta, lai gan dažviet tikai medicīniskiem nolūkiem.

Absintu gatavo no vērmelēm, kas jau kopš seniem laikiem tiek izmantotas kā ingredients dažādās dziednieciskās receptēs. Literatūrā par to rakstīts kā par ļoti rūgtu augu, kura sula izraisa nesakarīgu runas manieri un aptumšo apziņu. Vēlāk šo sulu sāka pievienot alkoholiskajiem dzērieniem, un kopš 18. gadsimta Francijā ārsti to ieteica kā medicīnisku līdzekli, lielākoties pret malāriju. 19. gadsimta beigās absints kļuva par mākslinieku un dzejnieku dzērienu, taču drīz vien tika aizliegts, jo tam piemita negatīvi blakusefekti – dezorientācija un halucinācijas (lai gan daudzi uzskatīja, ka tas ir tikai alkohola pārdozēšanas rezultāts). 2011. gadā Francijā absinta aizliegums tika atcelts.