Kā attīstās izgudrojumi pasaules vēstures gaitā

Gaisa telpas monitorēšana šodien tiek uzticēta augstākajām tehnoloģijām un apmācītu cilvēku komandām. 1921. gadā ar šiem pienākumiem spēja tikt galā viens skaņas lokatora operators.

Pēc Čārlza Beibidža 1834. gadā radītajām skicēm mūsdienās tika konstruēts pirmais darbojošais printeris, ko varam uzskatīt par priekšteci tam lāzerprinterim, kam Tu vari pieslēgties caur bluetooth.

Pirmais IBM datu nesējs, kas tika prezentēts 1956. gadā, ir nedaudz lielāks un nedaudz mazāk ietilpīgs kā tas cietais disks, ko glabājam savās datorsomās.

Tev pamatskolā arī noteikti matemātikas audzinātāja kādreiz teica, ka reizrēķins jāzina, jo vienmēr taču līdzi nenēsāsi kalkulatoru. Šis ‘Marchant XLA’, kas 1913. gadā bija viens no pirmajiem masveida kalkulatoriem, būtu ne tikai grūti transportējams, bet arī grūti saprotams - tām komplektā nāca 130 lappušu bieza instrukcija.

Salīdzinoši nesen, izrādās, esam svinējuši 100 gadu jubileju, kopš veļu varam nemazgāt ar rokām. 1908. gadā kompānija ‘Thor’ prezentēja vienu no pirmajām elektriskajām veļas mazgājamajām mašīnām.

1916. gads bija tas brīdis, kad cilvēce saprata - pļaut zāli ar rokām mēs vairs nevēlamies. Misūri botāniskajā dārzā eksperimentālā kārtā tika testēts pirmais zāles pļāvējs. Tas esot bijis ārkārtīgi skaļš un pieprasījis nopietnus tehniskus uzlabojumus. Ir pagājis teju gadsimts, bet kaimiņa zāles pļāvējs aizvien vienmēr šķiet par skaļu.