12.04.2015
09:18
30
09:18
Kosmonautikas dienā – 12 interesanti fakti par kosmosu
12. aprīlis Krievijā un citā postpadomju telpā tiek atzīmēts kā Kosmonautikas diena, bet citur pasaulē to pazīst kā Jurija nakti. Un pie tā visa vainīgs Jurijs Gagarins – cilvēks, kurš 1961. gada 12. aprīlī pats pirmais devās kosmosā. Godinot šo notikumu, Skats.lv apkopojis 12 interesantus faktus par kosmosu un dažādiem debess ķermeņiem.
1
Neraugoties uz visdažādākajām konspirācijas teorijām, joprojām par pirmo cilvēku kosmosā tiek uzskatīts Jurijs Gagarins. Tiesa, ja tāds pats tiesiskais statuss, kāds piemīt cilvēkiem, tiks piešķirts arī cilvēkveidīgajiem pērtiķiem (bet uz to mūsu sabiedrība tiecas), tad kosmosa pioniera statuss būs jāatdod šimpanzei Hamai.
RIA Novosti/Scanpix
2
Jau kopš 1980. gada ‘Mēness vēstniecība’ (Lunar Embassy Commission) aktīvi izpārdot īpašumus uz Mēness. Šobrīd ir pārdoti jau septiņi procenti no visas Mēness virsmas. Viens akrs zemes uz Mēness maksā aptuveni 20 dolārus, un runā, ka īpašumu uz Mēness ir nopirkuši Džimijs Kārters un Ronalds Reigans.
3
Krievu kosmonauts Sergejs Vasīlija dēls Avdejevs ir pirmais ceļotājs laikā – ar ātrumu 27 000 kilometri stundā viņš tik ilgu laiku riņķoja pa Zemes orbītu, ka teorētiski uz 0,02 sekundēm nonāca nākotnē. Ar 747 kosmosā pavadītām dienām viņš agrāk bija pasaules rekordists.
Publicitātes foto
4
Kosmonautu drošībai tualetes kosmiskajā kuģī ir aprīkotas ar pēdu un gurnu siksnām. Savukārt pacelšanās un nolaišanās laikā, kā arī izejot atklātā kosmosā, kosmonauti valkā autiņus, jo tajā laikā iet uz tualeti nedrīkst.
Vida Press
5
Izrādās, ka Mēness visu laiku no Zemes attālinās, tiesa, tikai par četriem centimetriem gadā. Tas notiek, pateicoties Zemes rotācijas perioda samazinājumam par divām milisekundēm dienā. 4,3 miljardu laikā, kopš pastāv Mēness, šī nobīde sasniegusi 324 000 kilometru.
7
Planēta HD189733b ir gāzu gigants, kas pēc izmēra nedaudz pārspēj Jupiteru un kas pa eliptisku orbītu griežas tuvu ap savu zvaigzni. Nesen tika atklāts, ka šī eksoplanēta ir spilgti zilā krāsā, bet tas liecina par silikātu klātbūtni tās atmosfērā. Izskaitļots, ka uz HD189733b virsmas temperatūra ir 1000 grādi pēc Celsija, vēja ātrums sasniedz 7000 kilometrus stundā, bet – kas ir pats neparastākais – tās atmosfērā līst stikla lietus.
8
Pilna Mēness aptumsuma ilgums ir 104 minūtes, bet pilna Saules aptumsuma laiks – ne vairāk kā 7 minūtes un 58 sekundes. Latvijā pilns Saules aptumsums pēdējo reizi bija vērojams 1954. gada 30. jūlijā, bet nākamais būs tikai 2142. gada 25. maijā (līdz tam gan vēl gaidāmi divi Saules gredzenveida aptumsumi). Daļēji Saules aptumsumi Latvijā ir vērojami reizi divos līdz sešos gados.
9
Pats mazākais dabiskais mēness (pēc tehniskajiem parametriem – propeller moonlet) Saules sistēmā ir visjaunākais no atklātajiem Saturna pavadoņiem, ko 2009. gadā no 296 000 kilometru attāluma nofotografēja ‘Cassini–Huygens’. Šī debess ķermeņa diametrs nepārsniedz 400 metrus.
NASA
10
Venēra ir vienīgā Saules sistēmas planēta, kas griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Ja Zeme grieztos pretējā virzienā, tad Zemes gada ilgums būtu pat divām dienām mazāks.
Reuters/Scanpix
11
Jau kādam ir šaubas, vai amerikāņi jebkad spēruši kāju uz Mēness, par to varēs pārliecināties vēl ļoti ilgi – ‘Apollo’ misiju dalībnieku pēdu nospiedumi uz Mēness saglabāsies vēl aptuveni 100 miljonus gadu. Tas tāpēc, ka Mēnesim nav atmosfēras, tātad ne vējš, ne ūdens uz šīm pēdām iedarboties nevar. Tās izdzēst var vienīgi mikrometeorīti, bet tas ir ļoti lēns process.
AP/Scanpix
12
Pazemināta spiediena dēļ, kas bezsvara apstākļos iedarbojas uz mugurkaulu, visi kosmosa tūristi izaug vidēji par pieciem centimetriem garāki. Un vēl kāda fizioloģiska īpatnība ir tāda, ka neviens astronauts kosmosā nekrāc.
