28.01.2015
09:47
18
09:47
Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās
Rīgas Centrālā stacija ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un visā Latvijā. Tās celtniecība sākās 1858.gadā - pēc tam, kad tika apstiprināts pirmais dzelzceļa projekts Rīga – Dinaburga (mūsdienās - Daugavpils). Stacija savu darbību sāka 1861.gadā, kad tika atklāts ceļš uz Dinaburgu un tālāk uz Sanktpēterburgu un Varšavu. Latviešu vēsturnieks Vlads Bogovs stāsta par Rīgas stacijas vēsturi, ko ilustrē fotogrāfijas no viņa personīgā arhīva.

1
Kopš janvāra sākuma brīvdabas galerijā pie tirdzniecības centra 'Origo' apskatāma izstāde 'Rīgas stacija. 1861.-2014.'. Tajā aplūkojamas fotogrāfijas no Vlada Bogova arhīva.
No Vlada Bogova privātā arhīva

2
Fotogrāfija uzņemta 1870.gadā. Pirmā stacija bija neliela divstāvīga ēka, pie kuras fasādes atradās dzelzceļa līnijas. Staciju projektēja slavenais arhitekts Johans Felsko (pirmais Rīgas pilsētas arhitekts). Sākumā tai bija tikai divi peroni un četras ceļu līnijas. Pirmajā stacijas stāvā atradās kases un uzgaidāmā zāle, taču otrajā - dzelzceļa līnijas Rīga-Orla birojs, juridiskā nodaļa un ritošā sastāva nodaļa. Stacijas ēkas labajā pusē atradās telegrāfs, stacijas priekšnieka birojs un stacijas komendanta telpa, savukārt, kreisajā spārnā – policija un pasts.
No Vlada Bogova privātā arhīva

3
1890.gadā uzņemta fotogrāfija. 1889.gada oktobrī dzelzceļa stacijas priekšā tika uzcelta Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela. Tas bija lūgšanu namiņš, kas veltīts imperatora Aleksandra III un cara ģimenes brīnumainajai izglābšanai pēc vilciena katastrofas. Šī kapela šajā vietā atradās līdz 1925.gada 20.jūlijām, kad pēc Rīgas domes lēmuma to nojauca 'kā atmiņas par carisma laiku'.
No Vlada Bogova privātā arhīva

4
Fotogrāfija uzņemta 1911.gadā. Saistībā ar aktīvu dzelzceļa tīklu un vilcienu plūsmas paplašināšanu stacijas ēka Rīgai kļuva par šauru. Domes sēdē tika nolemts to paplašināt un pievienot jaunus dzelzceļa pievadus. Ēka tika pārbūvēta pēc arhitekta Henriha Šēla projekta. Vecajai stacijas ēkai pievienoja divus trīsstāvīgos spārnus un uzgaidāmo telpu padarīja patīkamāku un ērtāku.
No Vlada Bogova privātā arhīva

5
1922.gada fotogrāfija. Dzelzceļa stacijas laukums divdesmito gadu sākumā – vēl aizvien pati iecienītākā, ļaužu pārpildītākā vieta pilsētā.
No Vlada Bogova privātā arhīva

6
1925.gada fotogrāfija. Viena no retajām fotogrāfijām, kurā var ieraudzīt visu dzelzceļa stacijas ēkas kompleksu. Drīzumā – 1928.gadā – stacijas laukums pārtaps par ko citu. Šajā vietā tiks uzbūvēti veikali un kases.
No Vlada Bogova privātā arhīva

7
1929.gada jūnija beigās oficiālā vizītē Rīgā ieradās Zviedrijas karalis Gustavs V. Tas kļuva par nozīmīgu notikumu Rīgas radiofonam – karaļa vizīte pirmo reizi tika atspoguļota radio tiešraižu režīmā.
No Vlada Bogova privātā arhīva

8
1929.gadā uzņemta fotogrāfija. Cilvēki vienmēr mīlējuši izklaidēties un tā tas bija arī pirms simts gadiem. Netālu no stacijas, pretī pašreizējās Satiksmes ministrijas ēkai Gogoļa ielā 3, atradās karuseļi.
No Vlada Bogova privātā arhīva

9
Fotogrāfija uzņemta 1933.gadā. Šis ir vēl viens rets attēls. Fotogrāfs iemūžinājis stacijas ēkas izeju uz peroniem. Lai cilvēki sagaidītu vai pavadītu savus draugus un ģimenes locekļus uz vilcienu, viņiem kasē vajadzēja nopirkt speciālu perona biļeti.
No Vlada Bogova privātā arhīva

10
1936.gada fotogrāfijā stacijas ēka redzama no otras puses. Šobrīd tajā vietā atrodas tālsatiksmes stacijas ēka. Tuneli, kas atradās zem peroniem, mēs izmantojam vēl mūsdienās.
No Vlada Bogova privātā arhīva

11
1938.gadā uzņemtā fotogrāfija ir vēl viens rets kadrs, kurā var redzēt kasieru darba ikdienu trīsdesmito gadu beigās. Nopērkamas bija kartona biļetes, un kasieres ar speciālas iekārtas palīdzību izsita caurumus ar vajadzīgā galamērķa norādi.
No Vlada Bogova privātā arhīva

12
1949.gada fotogrāfija. Tajā redzama vienas no pirmajām trolejbusu līnijām atklāšana netālu no stacijas. Tas kursēja 3. maršrutā – Stacija Rīga - Lauvas iela.
No Vlada Bogova privātā arhīva

13
1954.gadā uzņemta fotogrāfija. Piecdesmito gadu vidū Rīgā parādījās jaunie takši, kas aizstāja ormaņus. Pēdējie astoņi ormaņi no Rīgas ielām pazuda 1957.gadā. Fotogrāfijā redzama vecā stacijas ēka. (Fotogrāfija varētu būt uzņemta no vietas, kur tagad atrodas veikala 'Stockmann' pazemes stāvvietas.)
No Vlada Bogova privātā arhīva

14
1959.gada fotogrāfija. 1957.gadā atkal aktuāls kļuva jautājums par Rīgas dzelzceļa stacijas modernizāciju. Līdz tam rīdzinieki turpināja lietot staciju, kas bija celta jau 1889.gadā. PSRS Satiksmes ministrija un Latvijas PSR Dzelzceļa departaments 1957.gadā apstiprināja Rīgas dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projektu. Projektēšanas darbi tika veikti Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūtā.
No Vlada Bogova privātā arhīva

15
Jaunās ēkas atklāšanas datums sakrita ar Padomju Latvijas 20.jubileju (1960.gada 21.jūlijā). Stacijas arhitektūra bija ieturēta monumentālajā stilā. Ārējai apdarei izmantoja gaišu kaļķakmeni. Jaunās ēkas tapšanā piedalījās Maskavas metro būvnieki. Pirmo reizi Rīgas būvniecības vēsturē tika izmantota alumīnija apdare. Ēkas iekšpusē tika ierīkotas uzgaidāmās zāles, tika atvēlēta vieta frizētavai, bufetei, pastam, bagāžas glabātuvei, bērnu un vecāku istabai, speciālas telpas grūtniecēm, istabas maziem bērniem. Iekšējo telpu apdarei tika izmantoti jauni materiāli - Urālu marmors, ukraiņu granīts, koka skaidas, stikls, alumīnijs, plastmasa.
No Vlada Bogova privātā arhīva

16
2003.gada fotogrāfija. Kā daļa no otrās stacijas rekonstrukcijas kārtas 2002.gadā tika nostiprinātas nesošās ēkas konstrukcijas, izremontēts jumts, nomainītas durvis, logi un vitrīnas, ierīkots lifts un eskalators. Turklāt pulksteņtornis tika pārvietots par dažiem metriem un tagad atrodas 'dziļāk' laukumā. Tā augšējā stāvā tika ierīkots restorāns. 2003.gada 8.maijā tika atklāts tirdzniecībs centrs 'Origo', savukārt, tornis ar pulksteni un restorānu darbu sāka tā paša gada 4.septembrī.
No Vlada Bogova privātā arhīva