Tutanhamona kapeņu atvēršana – tagad krāsainās bildēs

Pēc krāsainajām fotogrāfijām izstādes apmeklētāji varēs pilnvērtīgāk spriest par bagātīgo artefaktu klāstu, kas tika atrasts leģendārā Ēģiptes valdnieka kapenēs 1922. gada novembrī.

Bet viss sākās 1907. gadā, kad ēģiptologs un arheologs Hovards Kārters uzsāka izrakumus Valdnieku ielejā Ēģiptē.

Finansēt šo projektu uzņēmās lords Kārnarvons – ļoti bagātas britu dzimtas mantinieks, kuram dzimtenē kļuva garlaicīgi, tāpēc viņš devās meklēt piedzīvojumus Ēģiptē.

Pēc 15 gadu ilgiem meklējumiem viņš jau grasījās meklējumus pārtraukt, bet gluži kā uz burvju mājiena Kārteram izdevās atrast neskartas kapenes.

Abiem piedzīvojumu meklētājiem liktenīgā diena bija 1922. gada 26. novembris – diena, kad tika atvērtas Tutanhamona kapenes. Kārters un Kārnarvons kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas šajās kapenēs spēruši kāju kopš kapa aizvēršanas pirms trim tūkstošiem gadu.

Fotogrāfijās iemūžinātas ar zeltu klātas dzīvnieku statujas, marmora priekšmeti un, protams, faraona Tutanhamona mūmija ar 11,26 kilogramus smagu pēcnāves masku.

Visu Tutanhamona kapenēs atrasto artefaktu kataloģizācija aizņēma gandrīz astoņus gadus, taču šajā laikā (faktiski jau kopš pašas kapeņu atvēršanas dienas) jau bija stājies spēkā tā sauktais “Tutanhamona lāsts”.

Par lāsta pirmo upuri kļuva pats lords Kārnarvons, nākamā gada aprīlī nomirdams no moskīta kodiena. Insekts viņam bija iekodis, kamēr nepacietīgais lords pavadīja laiku uzlauztajās kapenēs.

Drīz vien daudzi citi ekspedīcijas dalībnieki gāja bojā mīklainos apstākļos, un tikai Kārteram izdevās nodzīvot ilgu mūžu, lai gan arī viņam bija nopietnas veselības problēmas, ieskaitot halucinācijas.

Viens no populārākajiem zinātniskajiem “Tutanhamona lāsta” izskaidrojumiem ir tāds, ka pēc apbedīšanas ceremonijas ēģiptiešu priesteri kapenēs aizdedza ar augu indi saindētus gaismekļus un pēc tam aizmūrēja ieeju. Degšanas procesā telpā izplatās nāvējoša inde, kas var sabiezēt gadsimtiem ilgi – līdz brīdim, kamēr hermētiskā eja tiek atlauzta.

Arheologi sevi neuzskata par kapeņu apgānītājiem, bet gan par vēstures liecību saglabātājiem, tomēr māņticība šajā sakarā aizēnojusi reālos notikumus.

Taču pastāv arī tādas versijas, ka viss šis stāsts ir no sākuma līdz galam izdomāts – pārāk jau nu aizraujoša, mazticama un Aleksandra Dimā romāniem līdzīga izklausās visa Tutanhamona kapeņu meklēšanas epopeja.

Jebkurā gadījumā Kārtera un Kārnarvona vārdi ir palikuši vēsturē, šo notikumu dēļ viņi kļuva vēl slavenāki un bagātāki, Ēģipte dabūja tūristu pieplūdumu, muzeji – eksponātus, bet zinātnieki – publikas interesi par savu darbību.