Vēstures noklusētā varonība - kureliešu patriotisma paraugs

Sākotnējo pavēli par Kureļa grupas izveidi izdeva Fridrihs Jekelns - augstākais SS un policijas komandieris Ostlandē un Ziemeļkrievijā. Tieši viņš arī vēlāk pavēlēja grupu iznīcināt. Jekelns Latvijas vēsturē ir iegājis arī kā viens no pēdējā publiskā nāvessoda upuriem, kad viņu 1946. gada 3. februārī Uzvaras parkā pakāra Padomju vara.

Vācija no šīs grupas sagaidīja partizānu vienības, ko sūtīt uz krievu frontes aizmuguri, un atbalstu vācu atkāpšanās gadījumā. Militārajā ziņā viņiem viedoklis saskanēja - abi cīnījās pret padomju Krievijas iebrukumu Latvijā.

Taču domstarpības sākās, kad runa bija par politiskajiem uzskatiem. Kureliešu sapnis bija atjaunot Latviju bez svešām varām - līdzīgi kā Pirmā pasaules kara izskaņā, kad novājinātas Vācijas un Krievijas rezultātā, Latvija ar rietumu palīdzību ieguva neatkarību.

Kādā no sapulcēm Kureļa grupas pārstāvis Upelnieks uzsvēra nepieciešamību proklamēt Latvijas valsts un armijas atjaunošanu. Vācijas puse norādīja, ka šāds lēmums jau valdības līmenī ir pieņemts, taču to nevar izsludināt publiski, jo tas liecinātu par viņu vājumu. Tomēr viss šķita vislabākajā kārtībā - vācietis Fukss apsolīja jautājumu risināt jau tuvākajās dienās, jo viņš gatavojoties Berlīnē satikt Himleru.

Piecas dienas pēc sapulces, 10. novembrī, vācieši sāka izlūkošanu un savu spēku savilkšanu ap Kureļa grupas vienību nometnēm, savukārt jau 14. novembrī vācu spēki sāka štāba atbruņošanu, to arestējot. Cīņa nenotika, jo grupa nebija sagatavota atklātai cīņa, līdz ar to tā padevās bez pretošanās. Štāba virsnieki tika tiesāti Liepājā, septiņi no tiem - nošauti. Tai skaitā arī Upelnieks.

Pats Kurelis tika nosūtīts uz Vāciju. Tiek uzskatīts, ka viņa likteni paglāba atpazīstamība tautā un vāciešu vēlme izvairīties no nevēlamas reakcijas šajā reģionā. Savukārt oficiālais viedoklis vēstīja, ka pie nepakļaušanās nebija vainojams ģenerālis, bet gan štāba virsnieki. Nepadoties izlēma citviet bāzētā Roberta Rubeņa apakšvienība, kas līdz 9. decembrim Ventspils mežos aizvadīja vairākas cīņas. Pats Rubenis krita kaujas laukā.