10 gandrīz neticami fakti par eksotisko Ziemeļkoreju

Kopš Kima Čenuna nākšanas pie varas bēgšana no Ziemeļkorejas kļuvusi dārgāka – lai nokļūtu Ķīnā, nepieciešami astoņi tūkstoši dolāru. Tiesa, tas ir daudz vairāk, nekā vidusmēra korejietis var atļauties, jo IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai 1800 dolāri.

Ziemeļkorejieši, kas dzimuši pēc Korejas kara (1950-1953), ir aptuveni par pieciem centimetriem īsāki nekā dienvidkorejieši. Auguma starpība skaidrojama ar to, ka sešiem miljoniem Ziemeļkorejas iedzīvotāju trūkst pārtikas, bet trešdaļa bērnu dzīvo hroniskā pusbadā.

Nelaiķa Kima Čenira tēriņi par konjaku ik gadu 800 reižu pārsniedza vidusmēra korejieša ienākumus. Proti, viens ziemeļkorejietis gadā nopelna aptuveni 1500 dolārus, bet Kimam atradās 1,2 miljoni, ko ik gadu tērēt par gardo ‘Hennessy’.

Kā ziņo Ķīnas mediji, Ziemeļkorejā basketbols tiek spēlēts pēc citiem noteikumiem. Ja kāds pamanās ietriekt bumbu grozā no augšas, par to komandai tiek nevis divi, bet trīs punkti. Savukārt par mums pierasto “trīspunktnieku” tur dod četrus. Ja spēlētājs netrāpa no soda metiena līnijas, komandai atskaita vienu punktu. Savukārt visi rezultatīvie metieni trīs pēdējās spēles minūtēs ir astoņu punktu vērti.

Militārajam dienestam derīgo ziemeļkorejiešu skaits divarpus reizes pārsniedz Norvēģijas iedzīvotāju skaitu. Norvēģijā dzīvo 5,1 miljons cilvēku, savukārt Ziemeļkorejā dienestam gatavi 6,515 miljoni vīriešu un 6,418 miljoni sieviešu.

Tikai 2,83 procenti Ziemeļkorejas ceļu ir klāti ar asfaltu: valsts kopējais ceļu garums ir 25 554 kilometri, bet asfaltēti – tikai 724 kilometri.

2014. gadā par divām korumpētākajām valstīm pasaulē tika atzītas Ziemeļkoreja un Somālija. Skalā no nulles (ļoti korumpēta) līdz 100 (korupcija faktiski nepastāv) tās abas ieguva astoņus punktus.

Bila Geitsa kapitāls piecas reizes pārsniedz Ziemeļkorejas iekšējo kopproduktu. Geitsa aktīvi tiek novērtēti uz 79,5 miljardiem dolāru, kamēr Ziemeļkorejas IKP ir aptuveni 15,45 miljardi dolāru (oficiāla skaitļa nav).

Lai apliecinātu Japānas un Ziemeļkorejas draudzību, 1988. gadā kāds japāņu botāniķis selekcionēja jaunu begoniju šķirni ar spilgti sarkaniem ziediem un nosauca to ziemeļkorejiešu līdera vārdā par kimčeniriju (kimjongilia). Šīs šķirnes galvenā īpatnība ir tā, ka tās ziediņi katru gadu atveras 16. februārī – Kima Čenira dzimšanas dienā.