84 gadus vecs krievu aktieris apprec 24 gadus vecu sievieti

Ivans Krasko, kuram šīs bija jau ceturtās laulības, uz kāzām bija ieradies jūrnieka formā. Kā Krievijas medijiem izteicies kāds no pāra draugiem, tieši šis pats tērps Krasko bija mugurā arī viņa iepriekšējās kāzās.

Savukārt jaunā sieva bija tērpta garā baltā kleitā – Natālija bija neuzkrītošā grimā un rotājusies ar pērlēm. Ceremonijas laikā pāris apmainījās ar laulību gredzeniem un visai atturīgi sabučojās.

Pēc ceremonijas aktieris un viņa sieva sēdās kabrioletā un devās uz banketu, kas notika Aktieru namā Ņevas prospektā Sanktpēterburgā. Interesanti, ka kāzās piedalījās kazaki, kas apsargāja jaunlaulātos.

24 gadus vecā Natālija ir sava vīra bijusī audzēkne. Mīlnieki pirms kāzām dzīvoja kopā aktiera trīsistabu dzīvoklī, kurā bez viņiem mitinās arī viens no Krasko mazdēliem. Tomēr viņš neesot traucējis, jo ar laulāto pienākumiem jaunais pāris nolēmis sākt nodarboties tikai pēc kāzām.

Ivans ir Natālijas otrais vīrs. Pirms tam viņa bija precējusies ar patoloģiski greizsirdīgu vīrieti, kurš sievai liedzis gandrīz jebkādu privāto dzīvi. Turklāt viņš neesot paticis arī sievasmātei.

Savukārt Krasko pirms tam bija precējies trīs reizes, turklāt katra no viņa sievām bija aizvien jaunāka un jaunāka. Ar pirmo sievu Jekaterinu viņš nodzīvoja četrus gadus (1951-1955), un šajā laulībā dzimusi meita Gaļina. Ar otro sievu Kiru aktieris nodzīvoja vairāk nekā 40 gadus (1956-1997) līdz pat viņas nāvei. Šajā laulībā dzimusi meita Jūlija un dēls Andrejs, kurš arī kļuva par aktieri, bet 2006. gadā negaidīti nomira. Krasko trešā laulība (2001-2011) bija ar Natāliju Vjaļu, kura par aktieri bija 47 gadus jaunāka. Šajā laulībā dzimuši dēli Ivans un Fjodors.

Ivans Krasko dzimis 1930. gada 23. septembrī Ļeņingradas apgabalā, absolvējis ЛГИТМиК. Kopš 1965. gada strādā Veras Komisarževskas vārdā nosauktajā Akadēmiskajā drāmas teātrī Sanktpēterburgā. Krievijas Federācijas Tautas mākslinieks (1992).

Krasko piedalījies vairāk nekā 100 dažādās padomju un krievu kino filmās. Starp pazīstamākajām minamas ‘Блокада’, ‘Брестская крепость’, ‘Балтийское небо’, ‘Тарас Бульба’, ‘Мы из будущего – 2’ un citas.