Būtu tikai vēlēšanās: aklais un bezrocis iestāda 10 000 koku

2

Protams, esot invalīdiem, viņiem daudz grūtāk ir atrast darbu, tomēr, kad pirms 12 gadiem viņi iepazinās, viņi nolēma visu darīt kopā.

Vida Press

3

Aklais Haisja atceras, ka reiz viņa dēls atnācis mājās un teicis: „Tēti, es redzēju, kā kāds zēns tīra apelsīnu. Tas tik garšīgi smaržoja, ka man likās, ka es pats to ēdu!” Tad viņš nospriedis, ka nedrīkst bez darba sēdēt mājās.

Vida Press

4

Katru rītu septiņos viņi iziet no mājām, paņēmuši līdzi āmuru un dzelzs stieni. Naudas stādiņiem viņiem nav, tāpēc pašrocīgi nākas meklēt spraudeņus, kas viņu situācijā it nemaz nav viegli.

Vida Press

5

Kopā viņi nolēma astoņus akrus neauglīgas zemes savā ciematā pārvērst par zaļojošu birzi, lai ne tikai uzlabotu vietējo ekoloģiju, bet arī pasargātu ēkas no pavasara paliem.

Vida Press

6

„Es esmu viņa rokas, bet viņš – manas acis. Mēs labi saderam kopā,” stāsta Veņci.

Vida Press

7

Tagad ar abu draugu pūlēm upes krastos iestādīti vairāki tūkstoši apšu un vītolu, kuros ik pavasari salaižas putnu bari.

Vida Press

8

„Naudas mums gandrīz nav, bet vismaz mēs nodarbojamies ar vērtīgu lietu. Lai gan mēs ēdam tikai un vienīgi bulciņas, mūsu sirdīs valda miers,” komentējis Haisja.

Vida Press

9

Pēc tam, kad viņu varoņstāsts tika atspoguļots nacionālajos medijos, abiem draugiem pievērsta milzīga uzmanība un cilvēki piedāvā savu atbalstu.

Vida Press

10

Daži ķīnieši piedāvā savākt līdzekļus, lai Haisja varētu atgūt redzi, bet kāds anonīms labvēlis ziedojis tik daudz naudas, ka abiem koku stādītājiem ir nodrošināta pensija līdz mūža galam.

Vida Press