Ceļā uz brīvību: Kolorītā Bangkoka un Džeimsa Bonda sala (8. daļa)
Skats.lv, sadarbībā ar 'On The Way Of Freedom' dēkaiņiem, turpina atskatīties uz piedzīvoto ceļojumu. Astotajā rakstu sērijā motobraucēji Bangkokā ir satikuši Latvijas draugus, kuri ir noīrējuši minivenu ar šoferi līdz Puketai, jo bez tā nomājot mašīnu Taizemē automātiski nākas saskarties ar daudzām problēmām. Šoferis gan nerunā ne vārda angliski, tāpēc izskatās, ka jautrības brauciena laikā netrūks.
1
‘Jūra nav redzēta jau trīs mēnešus, un pirmā vēlēšanās ir iemesties tajā pēc iespējas ātrāk ar visām drēbēm. Jāatzīmē gan, ka Dienvidķīnas jūra ir īpaši slavena ar piesārņoto piekrastes ūdeni, un šī vieta nav izņēmums. Peldot jālavierē starp celofāna maisiņiem, kartona gabaliem un izlietotiem prezervatīviem.’
2
‘Jau pēc īsa brīža pelde ir jāpārtrauc, jo Jankam Hincenbergam ‘kaut kas’ zem ūdens tā ir iekodis kājas pirkstā. Steidzamā kārtā jāmeklē tuvākais hospitālis, kur koduma vietas ir reāli jāšuj. Versijas dažādas - vai nu ass akmens, nenosakāma zivs vai parastais krabis. Vietējie sliecas uz pēdējo versiju un iesaka pēc iebrišanas jūrā kājas pie zemes nelikt, jo tā dažreiz gadoties.’
3
‘Pilsēta ir savesta kartībā, un nezinātājs pat nenojaustu par katastrofu, kas to izpostīja 2004. gadā. Vakarā ‘Patong Beach’ pamostas nakts dzīvei, un tā šeit sit augstu vilni. Uzkrītoši daudz transvestītu krāšņos tērpos aicina uz saviem šoviem, kā arī uzmācas ar fotografēšanos par naudu.’
4
‘Turpat uz garam letēm, piebērtam ar ledu, gozējas nedzīvas juras delikateses. Kalmāri, lobsteri un tīģergarneles ir izliktas par ēsmu tūristiem, kuri iedomājas, ka visi šie labumi šodien ir izvilkti no jūras, līdz ar to ir īpaši svaigi. Tam visam pa vidu maza auguma sieviņas, saģērbušās akha cilts tautastērpos, kuru īstā mājvieta ir pusotru tūkstoti kilometru Taizemes ziemeļu virzienā, piedāvā koka vardes un rotas lietas. Kolorīti, neiedomājami, superīgi!’
5
‘Vislabprātāk mēs ātrāk pazustu no šīs vietas, jo kaut kā šķiet, ka īpaši neierakstāmies šeit ar saviem dzelzs draugiem, tomēr mierinām sevi ar domu, ka mazas brīvdienas pēc trīs mēnešus garā brauciena esam nopelnījuši. Tādus ceļojumus šeit piedāvā tūrisma aģentūras ik uz soļa. Izvēle krīt par godu slavenajam Džeimsam Bondam, kura vārdā nosaukta kāda no salām, jo 1974. gadā šeit tika uzņemtas filmas ‘Golden Eye’ epizodes. Salai nebūtu ne vainas, ja vien tā nebūtu apbūvēta no vienas vietas ar kioskiem, nokrautiem ar visādiem tūristiem domātiem štruntiem.’
6
‘Braucam uz dienvidiem gar rietumu piekrasti. Ik pa brīdim uzlīst veldzējošs lietus. Mums pieslēdzies Ringolds ar savu melno ‘Toyota Hilux’ pikapu. ‘Kūtiņa’ džekiem ir īstajā izmērā - Ansis ar Talsu Māri un Božu sēž salonā, Hincis ar šīraku un bagāžu izvietojušies aizmugures kravas nodalījumā. Ringo, jau ilgu laiku dzīvodams Taizemē, ir piešāvies pie vietējās kustības un nesas tā, ka knapi tiekam līdzi.’
7
‘Tikai rīta gaismā var ieraudzīt kādā foršā vietā esam apstājušies - pat bardaks visapkārt nespēj izbojāt lielisko skatu uz tūristu pamesto pludmali, jūru un vientuļajām zvejnieku laivām. Tuvojamies Malaizijas robežai un visuzskatāmāk to pierāda cilvēku apģērbi, kas mums nemanot ir izmainījušies.’
8
‘Ap trijiem esam pie robežpunkta ‘Wang Kelian’. Karnete ar mūsu iniciatīvu tiek noslēgta un mēs izbraucam no Taizemes. Malaizijas pusē arī no muitnieku un robežsargu puses uzreiz jūtama interese par mūsu tehniku un maršrutu. Atšķirībā no tajiem, šeit visi ierēdņi runā angļu valodā un attieksme ir vislabvēlīgākā. Vīza Latvijas Republikas pilsoņiem nav vajadzīga, bet pirmais jautājums ir par ATA karneti - bez tās te nevajadzētu iebraukt. Tā kā mums tāda ir, tālāk viss rit kā pa sviestu, un ar vislabākā vēlējumiem iebraucam Malaizijā.’
9
‘Močus peldināt uz salu nav nekādas jēgas, jo kargo prāmis iet veselu diennakti, plus, vēl jāveic visādas formalitātes, bet pasažieru ekspreša brauciens ilgst pusotru stundu. Novietojam „baizeļus” stāvvietā par pieciem ringitiem ($ 1,5) diennaktī un ar pirmo prāmi septiņos no rīta peldam prom. Lankavi sala tūristus pievilina ar beznodokļu zonu un mežonīgajām pludmalēm Andamana jūras krastos.’
10
‘Ar cunami salai bija paveicies, jo no rietumu puses to ieskauj neapdzīvotu salu grupa, kas toreiz arī bija uzņēmusi galveno viļņa triecienu. Ap desmitiem iepeldam modernā ostā, noīrējam minivenu un braucam uz smilšaino Pantai Cenang pludmali, kur bez problēmām pašā krastā atrodam palmās ieaugušus visvienkāršākos bungalo.’
11
‘Par Lankavi salu klīst arī daudzas leģendas. Visizplatītākā no tām ir par princesi Mahsuri, kura tika apsūdzēta laulības pārkāpšanā un notiesāta uz nāvi. No sodītās princeses brūcēm izlija baltās asinis, kas apliecināja viņas nevainību, bet traģisko kļūdu jau bija par vēlu labot. Pirms nāves princese Mahsuri nolādēja salas iedzīvotājus nākamajās septiņās paaudzēs, un tiešām vairākus simtus gadus salas iedzīvotāji dzīvoja nabadzībā, tiem regulāri uzbruka pirāti un kaimiņos dzīvojošie taji, bet pati sala pastāvīgi cieta no dabas katastrofām un stihijām, un tikai, kad nomira pēdējie septītās paaudzes pārstāvji, dzīve Lankavi atgriezās normālās sliedēs.’
12
‘Noīrējam mopēdus un braucam izpētīt salu. Rietumos ir iespēja ar gondolām uzbraukt vienā no salas augstākajiem kalniem – Marcingang, bet tā kā apkārt ir mūžīgā dūmaka, tad neko daudz apkārt saskatīt nevar. Turpat netālu atrodam ūdenskritumu, kura vēsajā un dzidrajā ūdenī ir iespējams arī nopeldēties. Nopietni ir jārespektē un jāuzmanās no savvaļas mērkaķiem, kuri izmantos pirmo iespēju - pamanot nepieskatītās mantas, ievilks tās džungļos. Nācās par to pārliecināties arī pašiem brīdī, kad bijām aizgājuši attālāk no mopēdiem un atstājuši pie tiem savas mugursomas ar pasēm un kredītkartēm. Labi, ka mugursoma bija lielāka par pašu mērkaķi, kaut gan neskatoties uz to, kādus trīsdesmit metrus viņam izdevās to pavilkt pa zemi.’