Daži padomi: kā ar tēlošanu nonākt līdz futbola virsotnēm

Kad esi pārliecināts, ka atrodies tiesneša redzes lokā, izdari kustību, kas saucas ‘lupatu lelle’ - ar izstieptām rokām un nedaudz sastingušu ķermeni centies palidot kādu metru uz priekšu. Šeit noderēs uz deju grīdas vai baleta nodarbībās iegūtās zināšanas.

Tālākā rīcība pieprasa gulēšanu zemē ar apķertu kādu ķermeņa daļu. Šeit ir brīva vieta radošajam pieskārienam - tā var būt gan galva, gan vēders, taču iedarbīgākā parasti ir kāja. Nepieciešams ir radīt sāpju pilnu sejas izteiksmi, it kā nāve ar izkapti jau būtu uzlikusi roku uz labā pleca, sakot “nu, vecais… ejam?”

Nekad neļauj sevi biedēt faktam, ka spēli vēro neskaitāmi fanu tūkstoši klātienē, profesionāli tiesneši, kā arī miljoni pie TV ekrāniem. Augstā izšķirtspējā translētā spēle ar atkārtojuma iespējām nekad nevajadzētu būt argumentam, lai izvēlētos netēlot - visi tāpat ir pieraduši.

Esi pacietīgs. Ja tiesnesis nenosvilpj pārkāpumu, turpini atkārtot procesu, līdz tas vainagojas ar panākumiem. Pieklibo pēc piecelšanās - galu galā, ja esi bijis tuvu nāvei, izskatīsies aizdomīgi, kad turpināsi skriet kā vējš un ar nule ‘lauzto’ kāju iesist vārtus.

Blakusefekts, ko vajadzētu ņemt vērā - ja uz laukuma atrodas vairāki spēlētāji, kuri ievēro šos noteikumus, var gadīties, ka tiesneša svilpe klusē kāda īsta pārkāpuma laikā. Šajā brīdī “eu, bet šoreiz tas bija pa īstam” nebūs stratēģiski pareizākais teikums, ko skaļi izkliegt.

Neļauj domām par ētikas normām un muļķībām par ‘sportisko garu’ nomocīt savu prātu. Vienu dienu tev maksās vairāk nekā 20 miljonus gadā par to, ka vārtīsies zālē.