Epidēmijas un slimības, ko pasaule atcerēsies

Bakas ir uzskatāma par vienu no tām epidēmijām, ko cilvēce ir veiksmīgi izskaudusi - kopš 1977. gada nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Tiesa, tas nemaina faktu, ka uz baku sirdsapziņas ir līdz pat 500 miljoniem nāves gadījumu, ierindojot to nāvējošāko sērgu augšgalā.

Cilvēki prātos aizvien dzīvo vārdu salikums ‘sibīrijas mēris’, kas mazāk asociējas ar liesas sērgu, bet vairāk ar teroristiskiem nolūkiem, jo tieši šīs infekcijas sporas šad tad tika atrastas kādā svarīgā pastkastītē.

Nesenā pagātnē, laika posmā no 2002. līdz 2003. gadam, paniku uzturēja respiratora slimība SARS, kas uz gadu ieguva epidēmijas statusu. Tās laikā saslima 8094, savukārt nomira 774 cilvēki.

Melnā nāve, kuras ticamākais izraisītājs ir buboņu mēris, uzliesmoja Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū. Tiek lēsts, ka tajā mira vismaz 75 miljoni cilvēku, savukārt Latviju mēris sasniedza Lielā Ziemeļu kara laikā, proti, no 1709. līdz 1711. gadam, mirušo skaitam sasniedzot 230 tūkstošus.

19. gadsimta vidū Londonā plosījās holera - infekcija, kas izraisīja smagu caureju un organisma atūdeņošanos. Slimība bija ļoti strauja un ilgu laiku par tās cēloņiem varēja tikai minēt. Vēlāk tika atklāts, ka vainojama ir neticami netīrā Temzas upe, kurā tika iepludināta visa kanalizācija, un kura kalpoja par ūdens avotu visiem inficētajiem. Slimības novēršana pieprasīja higiēnas un sanitāro apstākļu uzlabošanu.

Malārija izraisa aptuveni 400 - 900 miljonus drudža gadījumu gadā, kas letāli beidzas līdz trim miljoniem saslimšanu. Tas nozīmē - vismaz viena nāve katras trīsdesmit sekundes, padarot malāriju par nāvējošāko slimību, ko cilvēce aizvien nespēj izskaust. 85-90% gadījumu tiek reģistrēti āfrikā un vairums - bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem.