Kā izskatās pamests ciems netālu no Černobiļas avārijas vietas

26. aprīlī apritēs 29 gadi kopš, iespējams, briesmīgākās tehnogēnās katastrofas cilvēces vēsturē – Černobiļas kodolreaktora avārijas. Lai gan vairāku desmitu kilometru apkārtne joprojām tiek klasificēta kā bīstamā zona, reizi gadā cilvēki atgriežas savās pamestajās mājās, lai pieminētu bojāgājušos tuviniekus.

Šis piemiņas pasākums saucas Радоница vai Радуница, un austrumslāvu tautām ir ikgadēji mirušo piemiņas pavasara svētki, kurus atbalsta pareizticīgā baznīca un kas trīs dienas notiek aprīlī.

AFP/Scanpix

Cilvēki šajās dienās pulcējas kapsētās, piemin aizgājējus, kā arī turpat uz vietas ēd vārītas olas un dzer šņabi.

AFP/Scanpix

Par bijušo varenību liecina gandrīz izbalējis Ļeņina piemineklis.

AFP/Scanpix

Šī ēka kādreiz bija skola, taču nu jau gandrīz 30 gadus tajā nav iegājis neviens skolēns.

AFP/Scanpix

Černobiļa un tās apkārtne vispār raksturojama ar milzīgu skaitu pamestu gāzmasku.

AFP/Scanpix

Daži cilvēki, kas kopā ar senčiem ieradušies Orevičos, iemūžina vēsturiskus kadrus.

AFP/Scanpix

Citi apmeklē savas dzimtās mājas, kurās, visticamāk, neviens un nekad nedzīvos.

Reuters/Scanpix

Taču pārējās dienās ieeja zonā ir liegta – uzraksts uz sētas liecina, ka bīstamā zona stiepjas trīsdesmit kilometru garumā.

Reuters/Scanpix

Černobiļas katastrofa notika 1986. gada 26. aprīlī. Avārijas brīdī gāja bojā „tikai” 31 cilvēks, taču katastrofas sekas bija grandiozas – paaugstināts radiācijas līmenis tika fiksēta gan Alpos, gan Skotijas augstkalnos, bet cilvēku skaits, kas cieta no radiācijas, mērāms tūkstošos.

AFP/Scanpix