Latvieši iekaro Singapūru, iepazīst Malaizijas stingrību un F-1 trasi - Ceļā uz brīvību (9. daļa)
Skats.lv, sadarbībā ar 'On The Way Of Freedom' dēkaiņiem, turpina atskatīties uz piedzīvoto ceļojumu. Devītajā rakstu sērijā latviešu ciemojas Singapūrā, iepazīst Malaizijas skarbo un stingro pusi, iekaro F-1 trasi un galu galā piedzīvo negaidītus pavērsienus ceļā.
1
Mūsu šodienas mērķis ir Kamerona augstkalne. Nobraucot no šosejas, pēdējos 60 km nākas rāpties pa serpentīnu. Neskatoties uz lietu, kas ik pa brīdim mūs izmērcē, braukšana ir forša. Tāpat kā skati, kas paveras uz kalnu nogāzēs esošajām tējas plantācijām.
2
Kopš 1926. gada, Kamerūnas kalnu nogāzēs tiek audzēta tēja, kas lieliski nogatavojas maigajā un lietainajā klimatā. Lēto darbaspēku angļi šeit ieveda no Indijas, un pirmo plantācijas strādnieku pēcnācēji arī tagad apdzīvo daudzus ciematus, kas izvietojušies starp plantācijām. Raža tiek novākta visa gada garumā - pārsvarā ar to nodarbojas sievietes.
3
Kualalumpura - mūsdienīga pilsēta, kurā vēl ir dzīvas senās Āzijas tradīcijas, bet atvērta visai pasaulei. Uz debesskrāpju stikla sienām atspoguļojas mauru mošejas, bet Čainataunas nakts tirgos var apreibt no eksotisko ēdienu smaržām. Tam visam fonā spīd moderno tirdzniecības namu stikla un spoguļu fasāžu sienas, lepnas viesnīcas, biroju metāla torņi, kas tiecas uz debesīm un kuriem garām slīd dažādu nāciju, kultūru, reliģiju cilvēku sejas.
4
Šodien darba plānā Indonēzijas vēstniecība, jo mums ir nepieciešama vīza. Piebraucot pie vēstniecības, paveras bēdīgs skats - milzīgs cilvēku pūlis, acīmredzot, gaida brīdi, kad sāksies darba laiks. Var redzēt, ka daudzi ir sākuši stāvēt rindā jau vakar.
5
Iebraukšana Singapūrā: ‘Pirms paša tilta ir vēl viena kontrole, kas mūs pat neapstādina. Maldīgi noturam to par Singapūras robežkontroles punktu un apstājamies uz tilta, lai apsveiktu viens otru ar iebraukšanu pundurvalstiņā, bet otrā tilta pusē, kur paveras skats uz milzīgu, modernu terminālu ar videonovērošanas kamerām, brīdinājumiem nefilmēt un nefotografēt visās malās, reindžeriem melnos kombinezonos ar zaļām platmalēm galvās, un automātiem šaušanas gatavībā, saprotam, ka esam kļūdījušies. Latvijas pases tiek akceptētas.’
6
Singapūra. Uz 642 kvadrātmetru lielās zemes sadzīvo četri miljoni visdažādāko tautību un reliģiju pārstāvji. Šī ir arī pasaules tīrākā pilsēta. No 1965. gada, kad Singapūra atdalījās no Malaizijas un tika pasludināta par suverēnu valsti, ar drastiskiem sodiem ķīnieši tika piespiesti nespļaut uz zemes un pierast pie kārtības.
7
Brīdinājumi ir ik uz soļa - uz ielām, veikalos un metro: sods par ēšanu un dzeršanu sabiedriskajā transportā - 500 Singapūras dolāri (300 ASV dolāri), par smēķēšanu – 1000 dolāri un tā tālāk. Ir pat uzstādīti speciāli aparāti, kuros ir iespējams ar kredītkarti norēķināties par uzlikto sodu. Tajā pat laikā šī ir pievilcīgākā un interesantākā Dienvidāzijas pilsēta, ko ir nācies apskatīt līdz šim.
8
Ceļamies agri no rīta, jo šodien noteikti jātiek līdz Ipoh, kur rīt no rīta būs iespēja ar mūsu lidotājiem pacelties gaisā un pafilmēt Malaiziju no augšas. Atpakaļceļā caur robežu viss iziet kā pa diedziņu - neviena jautājuma. Ap divpadsmitiem iegriežamies Sepangā, kur jau vairākus gadus notiek viens no Pirmās Formulas Āzijas posmiem. Mūs ļoti laipni un atsaucīgi uzņem atbildīgie trases darbinieki un priekšnieki, tiek pat piedāvāta iespēja ar močiem izlaist pa trasi goda apli, ko, protams, ar lielāko prieku izmantojam.
9
Pulksten 5.30 no rīta pielecam stāvus no skaņām, kas atskan no ruporiem. Pirmajā brīdī iedomājāmies par cunami vai gaisa uzbrukumiem. Kā izrādās, pavisam blakus atrodas musulmaņu mošeja, kuras tornī izkārtie skaļruņi arābu valodā aicina mūs pievienoties rīta lūgšanai. Uzstājīgā aurēšana turpinās pusstundu, līdz ar to par atkārtoto iemigšanu var aizmirst.
10
Atrodam pasažieru prāmi, kas otrdien sešās stundās mūs nogādās ostas pilsētā Medanā Indonēzijas ziemeļos. Viena motocikla transportēšana izmaksās 280 ringitus ($70), bet biļete vienam cilvēkam – 150 ringitus. Džordžtaunā, lielākajā salas pilsētā, izņemot vecos nocietinājumus, ko angļi cēluši, lai aizsargātos no pirātu uzbrukumiem, un pulksteņa torni, būvēto par godu Anglijas karalienei, īpaši vairs redzēt nav ko.
11
Tiekam sagaidīti ar trīspadsmitajam datumam cienīgu ziņu - kuģim izgājis no ierindas dzinējs, un izbraukšana tiek atlikta uz ceturtdienu. Tāds pavērsiens kardināli ietekmē visus mūsu brauciena turpmākos plānus: attālums kilometros cauri visām Indonēzijas salām varētu sastādīt ap 4000 km, un pēc citu ceļotāju nostāstiem ātrāk kā piecpadsmit dienās līdz Austrumtimorai nokļūt nav iespējams.
12
Un tad, nu, beidzot ieraugām mūsu transporta kuģi - tas izskatās tieši tāds, kādu biju to iedomājies: četrdesmit metrus garš, nenosakāma vecuma, veidots no koka. Katrā ziņā ļoti kolorīts. Vēl tikai melnais karogs mastā pietrūkst! Tiekam iepazīstināti ar kapteini, kurš lietišķi apjautājas, vai somās un kastēs neatrodas neatļautas lietas, un ātri sāk organizēt iekraušanas procesu. Pēc tam, kad darbs ir padarīts, pasaucu viņu malā un krekla krūšu kabatā ielieku $10 naudas zīmi. Tāds žests tam ir ļoti pa prātam, un tēvišķīgi ar roku sitot man uz pleca, viņš liek saprast, ka viss būs štokos.
