Mēs esam stipri, vareni, bet maz

Līdzīgi kā latvieši, vairāk uz pasaules nepaliek arī polārlāči, kuru kopskaits šobrīd varētu būt nokrities tikai līdz 20 tūkstošiem. Atšķirībā no latviešiem, lāči vis nebrauc piestrādāt uz Īriju - viņu skaits sarūk klimatisko apstākļu dēļ.

Pamazām aizmirstībā tiek noliktas arī telefongrāmatas. Kaut arī retu reizi vēl kāds šad tad uzzvana, piedāvājot ekskluzīvu iespēju to iegūt savā īpašumā, abām klausules pusēm ir skaidrs, ka runa ir par kaut ko tādu, kas drīz dzīvos tikai mūsu atmiņās.

Protams, samazinoties latviešu skaitam, samazinās arī latviski runājošo skaits. Taču arī starp tiem, kuri sevi lepni dēvē par ‘pēdējo latvieti, kurš lidostā izslēgs gaismu’, ir novērojama tendence padoties globalizācijas un modernā laikmeta spiedienam, tādus vārdus kā ‘ēverģēlības’, ‘trejdeviņi’ vai ‘trādirīdis’ izslēdzot no lietojamo vārdu vācelītes.

Lēni, pamatīgi un visas pasaules acu priekšā no mūsu redzamības izgaist arī ledāji. Tiesa, izzūdot tie prot sev pievērst uzmanību, uztraucot vismaz 25% pasaules iedzīvotāju, kam straujās kušanas dēļ varētu nākties samierināties ar nopietnām piekrastes līnijas un klimata maiņām. Varbūt arī latviešiem vajadzētu padomāt, kā mūsu iedzīvotāju skaita samazināšanos padarīt par pasaulei aktuālu tematu.

Pagaidām mierīgu dzīvi vēl dzīvo manuālā ātrumkārba, kas tēlo neko nezinām un nenojaušam, ka nākotnes scenārijā tās loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Kamēr vēl tikai sāk ieskrieties joks, ka, lai Amerikā atbaidītu autozagļus, ir jāpērk manuālā kārba, ‘Google’ jau sākuši testēt pavisam patstāvīgi braucošu auto.

Tomēr visas labās lietas agri vai vēlu piedzīvo savu norietu. Ja atskatāmies pagātnē, kad labi skaitījās tie mūziķi, kuri bija izkopuši instrumentspēli, komponēšanu un uzstāšanos, tad tagad dzīvās mūzikas koncerti ir pazaudējuši savu apmeklējumu, kamēr visas masas skrien aplūkot cilvēku, kurš nospiež ‘play’.