Pirmais cilvēks nolaidies 1000 grādu karstajos 'elles vārtos'

Kuruniss krāterī pavadīja 15 minūtes, un medijiem paudis sajūsmu par šādu unikālu ekspedīciju. „Es biju vietā, kur neviens cilvēks vēl nav spēris kāju. Tā bija sajūta, it kā es izkāptu uz kādas jaunas planētas, jo pat uz Mēness taču ir bijis krietni vairāk cilvēku,” priecājās piedzīvojumu meklētājs.

Šo Kurunisa ekspedīciju sponsorējis izdevums ‘National Geographic’, bet pats viņš vada raidījumu ‘Angry Planet’, kurā redzams, kā piedzīvojumu meklētājs nolaižas dažādos vulkānos un gigantiskās alās, „medī” orkānus un nodarbojas ar citām ekstrēmām lietām. Attēlā – Kuruniss nolaižas Maruma vulkānā Vanuatu.

Kas attiecas uz „elles vārtiem”, ilgu laiku šī vieta bija praktiski nepieejama, taču līdz ar tūristu aktivitātēm tā sāka iemantot pasaules slavu un izraisa arī pastiprinātu zinātnieku interesi.

„Elles vārtu” vēsture sākas 1971. gadā, kad pie Darvazas ciematiņa padomju ģeologi atklāja pazemes gāzu uzkrāšanās vietu. Veicot dziļurbumus, ģeologi uzdūrās pazemes kavernai (dobumam), kura dēļ iegruva zeme un izveidojās milzīgs ar gāzi pildīts caurums.

Urbšanas platforma ar visu aprīkojumu un transportu iegāzās šajā caurumā, bet cilvēki incidentā necieta. Lai cilvēkiem un lopiem kaitīgie gāzes garaiņi neizplatītos apkaimē, ģeologi nolēma gāzi aizdedzināt. Viņi domāja, ka pēc dažām dienām uguns apdzisīs, tomēr kļūdījās – no krātera nākošā dabasgāze dienu un nakti deg jau vairāk nekā četrdesmit gadus.

Biedējoši rūcošais krāteris ir 30 metrus dziļš, un tā diametrs ir 60 metri. No zemes dzīlēm nākošā gāze sadalās simtiem mazākās lāpās, no kurām liesmu mēles sasniedz 10 līdz 15 metru augstumu.

Neviens nezina, cik miljardi kubikmetru vērtīgās dabasgāzes šajā laikā ir sadedzis, bet mēģināt apdzēst liesmas pagaidām neviens nav uzdrošinājies.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka nekas, kas nonāk krāterī, vairs no tā nevar tikt ārā un ikviena dzīva būtne ir nolemta iznīcībai. Kanādiešu drosminieks pierādīja pretējo.