Preambulas dažādie viedokļi

'Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības,' teikts Satversmes preambulā.

Pirms izsludināšanas SC deputācija norādīja, ka Satversmes papildināšana ar preambulu ir solis pie sabiedrības etniskās sašķelšanas apzinātas padziļināšanas pirmsvēlēšanu periodā.

Savukārt Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs 20. jūnijā raidījumam ‘Panorāma' norādīja, ka pareizā pieeja būtu bijusi pajautāšana tautai ar referenduma palīdzību, piebilstot, ka, viņaprāt, esošā preambulas versija un veids, kādā tā tika pieņemta, novedīs pie konfrontācijas.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jautāts, ko īsti preambula Latvijas iedzīvotājiem dos, aģentūrai ‘Leta' norādīja, ka tā var pacelt kādam cilvēkam emocionālo pašapziņu, taču, viņaprāt, no juridiskā viedokļa tā nedošot neko.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Ringolds Balodis stāstīja, ka preambulas jautājums aktualizējās pēc valodas referenduma, kad prezidenta kancelejas Konstitucionālo tiesību komisija atzina, ka ir nepieciešams stiprināt valsts pamatus un skaidrāk raksturot valsts kodolu, kā vienu no priekšlikumiem minot preambulu.

Satversmē ierakstīts, ka uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats, preambulu noslēdzot ar vārdiem 'Dievs, svētī Latviju!'