Spokaini skati: kas notiek ar pilsētu, kad to pamet iedzīvotāji

2

Vairums taciņu šobrīd ir praktiski neizejamas, bet par to, ka agrāk te bijušas dzīvojamās mājas, liecina vien to zaļās aprises.

Vida Press

3

Taču vēl tikai pirms ceturtdaļgadsimta salā bija 500 mājas, kurās mita aptuveni 2000 cilvēku, lielākoties nodarbojoties ar zvejniecību.

Vida Press

4

Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bagātākie ciemata iedzīvotāji dažādu iemeslu dēļ salu sāka pamest: kādam nepatika izglītības iespēju trūkums, citiem – grūtības ar pārtikas piegādi.

Vida Press

5

Viņiem sekoja arī pārējie iemītnieki, līdz 1994. gadā salā vairs nebija praktiski neviena iedzīvotāja. Daži gan palika, bet tie bija burtiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Reuters/Scanpix

6

Taču pirms dažiem gadiem uz „zaļo spoku pilsētu” sāka braukt tūristi, un šī situācija zināmā mērā izraisīja paradoksu, jo tūristu pieplūdums daudziem ciematu pametušajiem iedzīvotājiem lika tajā atgriezties.

Vida Press

7

Tūristu skaitam strauji palielinoties, cilvēki sāka ciematā atgriezties, jo daudzi no viņiem redzēja iespēju uz šī rēķina nedaudz nopelnīt.

Vida Press

8

Protams, vietējie iedzīvotāji daudz labāk pārzināja savas dzimtās vietas, tāpēc tūristiem par zināmu maksu varēja izrādīt aizaugušās taciņas, turklāt nedaudz naudas ienāca arī par dzeramo ūdeni – vienīgo lietu, kas tiek pārdota šajā vietā.

Vida Press

9

Šīs paradoksālās situācijas dēļ var sanākt tā, ka „zaļajā spoku pilsētā” atgriezīsies aizvien vairāk cilvēku, bet agrāk vai vēlāk viņiem nāksies to labiekārtot dzīvošanai, zaudējot unikalitāti un kļūstot par vienu no daudzajām ne ar ko neievērojamajām Ķīnas pilsētām.

Vida Press