'Tas nekas, ja es paēdīšu?' un citi stulbi jautājumi Ramadāna laikā

Muļķīgais jautājums # 2: „Tas nekas, ja es paēdīšu?” Galvenais princips, pēc reliģiskiem motīviem ierobežojot pārtikas uzņemšanu, ir pašdisciplīna. Līdz ar to savu vērtību uzspiešana galdabiedriem ticīgo plānos neietilpst.

Muļķīgais jautājums # 3: „Kāpēc tev tas vajadzīgs? Vai tad tas nav kaitīgi?” Šajā jautājumā ietverts nosodījums, tāpēc nav ieteicams priekšlaicīgi noskaņoties negatīvi pret to, par ko gandrīz neko nezināt. Vairums reliģisko gavēņu ticīgajiem ir ļoti svarīgi, taču viņiem tie netiek uzspiesti. Šos ierobežojumus ievēro vienīgi pieauguši un veseli cilvēki – tātad tie, kuri apzinās, kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs. Taču, ja patiešām nezināt par gavēņa kaitīgo vai labvēlīgo ietekmi, ticīgais jums to izskaidros.

Muļķīgais jautājums # 4: „Droši vien, tas ir labs veids, kā notievēt?” Ramadāna gadījumā nevajag cerēt uz svara samazināšanos, jo ieturēties nākas vēlu vakarā, cenšoties uzņemt barību par izlaistajām brokastīm un pusdienām. Veģetārieši, kas atsakās no dzīvnieku izcelsmes pārtikas, lielākoties dara to ētisku apsvērumu dēļ, bet nevajag jaukt veselīga uztura piekritējus ar Ramadāna ievērotājiem. Lai gan ir zinātniski pierādījumi par to, ka gavēņa laikā uzlabojas imūnsistēmas un smadzeņu darbība, normalizējas cukura līmenis asinīs, kā arī samazinās svars, Ramadāna ievērošana tomēr notiek citu iemeslu dēļ.

Muļķīgais jautājums # 5: „Tu, visticamāk, esi pagalam izbadējies?” Pieredzējušas saimnieces zina pietiekami daudz interesantu recepšu, kuras ingredienti nav pretrunā vienai vai otrai pārliecībai, līdz ar to badoties nevienam nenākas.

Muļķīgais jautājums # 6: „Varbūt tomēr kaut ko apēdīsi? Es nevienam neteikšu!” Nu, lūk! Spriežot pēc visa, jūs tomēr neko neesat sapratis.