Tunisija pēc revolūcijas: Bads, bezdarbs un asaras

Ja Tunisiju 2010. gadā dēvēja par 'veiksmes stāstu' demokrātijas ieviešanai un paraugu tam, uz ko būtu jātiecas citām arābu valstīm, tad šobrīd viņu var dēvēt par piemēru tam, kas notiek, kad pēc revolūcijas netiek risinātas augošās bezdarba un ekonomikas problēmas.

Šie paši cilvēki šajos pašos apgabalos pirms pieciem gadiem palīdzēja gāzt esošo režīmu, taču tagad masu protestos pieprasa valdības steidzamu rīcību. Bezdarbs un korupcija valstī eksistēja arī totalitārajā režīmā, taču tā vēl nav paspējusi atgūties no tā sekām.

Reuters/Scanpix

Vairāki protestēji ir pieteikuši bada streiku, lai pievērstu valdības uzmanību bezdarba problēmām. Attēlā redzamais vīrietis ir noģībis no neēšanas.

Reuters/Scanpix

Ļoti liela daļa iedzīvotāju ir devusies emigrācijā, cerībā atrast darbu kādā citā valstī vai lielākā pilsētā. Palikuši tikai vecāka gada gājuma cilvēki, pamestas mājas un jaunieši, kuri nezaudē cerību.

Reuters/Scanpix

Vairāki no bada streika dalībniekiem pat ir aizšuvuši muti un nav ēdušie dienām.

Reuters/Scanpix

Vairāki protestēji ir draudējuši ar pašnāvību. Esošā iekārta cenšas risināt bezdarba problēmu, taču neveiksmīgi, jo valsts nespēj nodrošināt resursus, ar kuriem operēt ekonomiski.

Reuters/Scanpix

Tunisijas premjerministrs žurnālistiem ir teicis, ka valsts demokrātiskā iekārta tiks saglabāta 'par jebkādu cenu', un jauniešiem ir jāgaida, kamēr valsts spēs atbildēt ekonomiskajām prasībām.

Reuters/Scanpix