06.04.2016
10:31
1
10:31
Kur izstaigāt purvu sausām kājām
Purvs ir ne tikai interesanta vieta dabas pētniekiem un dzērveņu lūkotājiem, bet arī labs laika pavadīšanas veids klusuma tīkotājiem un dabas mīļiem. Te iespējams iepazīt purvam raksturīgās ainavas un augu pasauli, taču svarīgi saudzēt arī purva ekosistēmu. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar 7 purva takām, kurās AS „Latvijas valsts meži” (LVM) izveidojusi purva laipas, lai došanās uz purvu būtu ne vien droša, bet arī tīkama – ar sausām kājām.
1
Niedrāju – Pilkas purva taka. Šeit var baudīt mieru un klusumu aptuveni 1 km garā pastaigā pa laipveida taku un uzkāpt tornī, lai novērotu purvā mītošās retās putnu sugas. Taka pa diviem radiāli vērstiem stariem ved uz purva salu, kurā pie nelieliem purva ezeriņiem izvietota skatu platforma. Takas sākums un beigas atrodas pie bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa uzbēruma.
AS „Latvijas valsts meži” arhīvs
2
Planču purva taka. Alojas novadā, Planču purvā apmēram puskilometra garumā vijas laipa, kas pērn ieguvusi jaunu dēļu segumu, tādēļ pastaiga solās būt patīkama. Turklāt pa šo purvu droši staigāt var arī mitrā laikā, jo laipā iestrādāts pretslīdēšanas siets. Jaunie informācijas stendi un plāksnes sniedz izsmeļošu informāciju par purva ekosistēmu, tajā visbiežāk sastopamajiem dzīvniekiem, putniem un augiem, turklāt arī Braila rakstā, un takas laipas ved uz skatu platformu. Purvs ir aizsargājama dabas teritorija, tādēļ ieteicams pārvietoties tikai pa laipu.
AS „Latvijas valsts meži” arhīvs
3
Čužu purva taka. Vienīgajā dabiskajā krūmu čužu atradnē, kam par godu purvs ieguvis savu nosaukumu, izveidota trīs kilometrus gara pastaigu taka. Čužu purvs ir interesants ne vien Baltijā izzūdošā rožu dzimtas krūma, bet arī tajā sastopamā sēravota dēļ. Gan Čužu purvs, gan sēravots atrodas Abavas senlejā. Taka sākas pavisam tuvu pilsētai, un 700 metrus no tās veido koka laipa. Lai ieraudzītu izslavēto pēcledus laikmeta augu – krūmu čužu, uz purvu jādodas laikā no jūnija līdz augustam un jāmeklē mazi, dzelteni ziedi ķekarveidīgās ziedkopās. Atpūsties te var koka lapenē ar galdu, soliem un iekārtotu ugunskura vietu.
AS „Latvijas valsts meži” arhīvs
4
Tīrumnieku purva taka. Tīrumnieku purvs Rēzeknes novadā ievērojams ar tīro ezeru vidū, kurā var arī peldēties. Ļaujoties pastaigai pa 800 metru garo dēļu laipu, var apskatīt indīgo velnarutku, kas aug līdzās ārstniecības augiem – purva vārnkājai un andromedai, kā arī rudens laikā nogaršot gardās dzērvenes. Laipa ir apļveida un atrodas ļoti klusā, mierīgā vietā. Takas sākumā uzstādīts informatīvais stends par Tīrumnieku purva veidošanos un tajā sastopamajiem augiem un dzīvniekiem. Pie ezera var piestāt atpūtas terasēs, kur izvietoti soliņi.
AS „Latvijas valsts meži” arhīvs
5
Dunikas purva taka. Pār šo tīreli ved viena no garākajām purva laipu takām Latvijā. No galvenās laipas mazāks atzars ved uz romantisku atpūtas vietu nelielām priedītēm apaugušā purva saliņā, kur stendā var izlasīt informāciju par purvu, apsēsties, izbaudīt klusumu un mieru. Takas malās vēl piecās vietās uzbūvētie soliņi tā vien aicina atpūsties, ieelpot un ieklausīties, kā elpo purvs. Purva taka beidzas (vai sākas) Luknes 160 ha lielajā skābaržu audzē, kas ir vienīgais skābaržu mežs Latvijā un to tālākais izplatības punkts ziemeļrietumu virzienā.
AS „Latvijas valsts meži” arhīvs
6
Oleru purva taka. Šī taka ved cauri mežam uz skatu torni purva malā. Pa ceļam apskatāma Nāzara priede – nokaltis koks ar dzilnu kaltiem dobumiem, pie kura 1905. gadā nošauts nemiernieks. No skatu torņa redzams, ka šis ir sūnu purvs, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Kad taka izieta un purvs apskatīts, var doties iepazīt arī citus, turpat līdzās esošos objektus, piemēram, Oleru muižas kompleksu, Krustakmeni vai Oleru muižas kapus.
AS „Latvijas valsts meži” arhīvs
7
Vasenieku purva taka. Četrus kilometrus garā taka vijas gar gleznainām purva lāmām, ko iecienījuši dažādi ūdensputni. Purva centrālo daļu dēvē par kupolu, tas atrodas 40 metrus virs jūras līmeņa. Kupola virsotnē uzbūvēts sešus metrus augsts putnu vērošanas tornis, no kura purvs pārskatāms kā uz delnas.
AS „Latvijas valsts meži” arhīvs
8
AS “Latvijas valsts meži” atgādina. Purvā visdrošāk pārvietoties pa izveidotajām koka laipām, īpaši uzmanoties akaču tuvumā, taču jāņem vērā – purvi nesaudzē arī laipas, un atsevišķas to daļas var atrasties ūdenī. Pastaigai pa purva laipām jāizvēlas piemēroti apavi, kas neslīd un iztur mitrumu. Purvā ir aizliegts kurināt ugunskurus, jo kūdra ir ļoti ugunsnedroša, pat viens nevērīgi nomests sērkociņš var izraisīt mēnešiem ilgu, grūti nodzēšamu kūdras degšanu vairāku metru dziļumā. Arī purva augus nav ieteicams plūkt, jo daudzi no tiem ir reti un īpaši aizsargājami Latvijā un Eiropā. Aicinām purvu baudīt ar acīm, ausīm un degunu, saudzējot tā ekosistēmu!
AS „Latvijas valsts meži” arhīvs
