Pēc sirdsmiera Latgalē

Svente. Kad Gārsenes meža elpa piepildījusi dvēseli, dodamies tālāk uz Sventi, kuras muiža bijusi redzama populārā latviešu televīzijas seriālā. Taču neļaujiet šim faktam sevi maldināt – Jaunsventes muižai ir krietni nopietnāka vēstures bagāža – to 1912. gadā kā ģimenes māju uzcēla grāfs Mihails Plāters-Zībergs. Mūslaikos kungu mājā nu skatāmi militārās kara tehnikas muzeja eksponāti, kas jo īpaši liks iemirdzēties mazo tūristu acīm – tanki, izlūkmašīnas, lielgabali.

Sudmaļu pilskalns. LVM meža kartes aplikācijā atrodot Sudmaļu pilskalnu un metot pāris līkumus Sventes grants ceļos, nonāksiet nelielā meža pļaviņā. No tās labiekārtota koka taka vedīs ap 22 metrus augstajā, stāvajā pilskalnā. Veicot arheoloģisko izpēti, gan pilskalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis – atrasti seni pavardi, keramikas lauskas, akmens katli. Pilskalna virsotnē sagaida labiekārtota atpūtas vieta – soliņi, galds, ugunskura vieta un malka iekuram. Taču esiet modri – mazliet nostāk visu pilskalnā notiekošo vēro piķa melns suns. Teika vēsta, ka tas sargājot kādreizējās pils pagrabus, kas esot bijuši pilni ar zelta mucām.

Daugavas loki. No Sudmaļu pilskalna ceļš tālāk ved uz Krāslavas pusi, kur šosejai blakus plešas aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” un tajā esošais dabas parks “Daugavas loki”. Te Daugava met astoņus ainaviski gleznainus lokus – elpu aizraujošās ainavas var labi vērot no krastos esošajām kraujām.

Krāslava. Ir vērts veltīt mirkli pilsētas tuvākai izpētei – izstaigāt grāfu Plāteru pils, kā to sauc paši krāslavieši, jeb 1791. gadā celtās kungu mājas baroka stila parku, raudzīt Krāslavas piecus dievnamus, iepazīt pilsētas vēsturi Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā. Īstais brīdis arī pusdienām kādā no pilsētas kafejnīcām pirms došanās tālāk – uz smaragdzaļo Velnezeru.

Čertoka jeb Velnezers. Gandrīz pusceļā starp Krāslavu un Aglonu meža ielokā redzēsiet izmēros nelielo, taču vietām pat līdz 18 metrus dziļo Velnezeru jeb Čertoku, kas savā zaļganzilajā, kristāldzidrajā ūdenī atspoguļo apkārtnes mežu un debesis. Runā, ka ezers veidojies, nokrītot meteorītam vai kādam citam debess ķermenim. Šos stāstus apstiprina arī fakts, ka tajā ir maz ūdensaugu un vēl mazāk zivju sugu.

Cirīša ezera Upursalas dabas taka. Pēc Čertoka apmeklējuma ceļš tālāk ved uz gleznaino Aglonu, kuras bazilikas torņi spoguļojas 600 hektāru plašā Cirīša ezera ūdeņos. Ezerā pavisam ir astoņas salas, lielākā no tām ir Upursala – tajā izveidota dabas taka. To veido skatu laukumi, koka skulptūras un norādes, atpūtas vietas un drošas kāpnes. Upursalā mājvietu radušas vairāk nekā 260 paparžaugu un ziedaugu sugas, no kurām četras ir īpaši aizsargājamas. Te vienkopus var aplūkot gan platlapju, gan nogāžu un gravu mežus, dzirdēt melno dzilnu, baltmugurdzeni un citus putnus. Salai ir arī savi noslēpumi – nostāsti vēsta, ka senos laikos te upurētas meitenes, vēlāk – mājlopi. Priesteri lūkojuši, uz kuru pusi iet dūmu mutuļi – ja pret Voguļu sādžu, tad upuris ir pieņemts, ja pret Aglonu – noraidīts. Upursalā var nokļūt ar laivu vai plostu, iepriekš savu apmeklējumu piesakot Aglonas novada tūrisma informācijas centrā.

Aglona. Ceļotājus Aglonā gaida vēl daudzi citi uzmanības vērti apskates objekti – baroka stilā celtā baznīca un mūra klostera ēka, kurā ik gadu pulcējas simtiem tūkstoši svētceļnieku. Turpat Aglonas bazilikas teritorijā, netālu no dievnama Egles ezera krastā ir svētavots, kura dziednieciskās spējas apstiprinājušas vairākas ārstu komisijas. Šī paša ezera otrajā krastā Karaļa kalnā apskatāms skulptūru komplekss – tā idejas autori uzskata, ka šajā vietā cilvēks var izjust saskarsmi ar Dievu un skaistumu.