Pieci košumstādi jūsu dārzam

Ozols – spēka simbols. Ozols nenoliedzami Latvijas simtgades gadā būs ne tikai TOP koks dārzos un parkos, bet arī nacionālais simbols, kas ir apdziedāts tautas dziesmās, aprakstīts teikās, saudzēts un cienīts cauri gadu tūkstošiem. Parastais ozols (Quercus robur) izaug liels – var sasniegt pat 40 metru augstumu un 800 gadu vecumu. Tam ir vērtīga koksne, un tā augļi – rieksti ir zīles jeb ozolzīles, no kurām senāk cilvēki gatavoja „vietējo kafiju”. Parastajam ozolam ir selekcionētas arī vairākas dekoratīvas šķirnes – ar piramidālu vainagu, šķeltām lapām vai nokareniem zariem, kā arī ar tumši sarkanām lapām. Interesantas ir parastā ozola šķirnes ar šauru – plati konisku vainagu formu 'Fastigiata' un 'Monument': koki izaug 15-20 metrus augsti un 3-4 metrus plati. Ozols dārzā vai parkā nodrošina ēnu un aizvēju, piešķirot apkārtnei perspektīvu un telpas izjūtu. LVM kokaudzētavās šajā pavasarī ir pieejami ozolu stādi gan meža vai alejas stādīšanai, gan parku un dārzu apstādījumiem.

Laimi meklē ceriņos. Ceriņi (Syringa vulgaris) vienmēr auguši gan lauku sētās, gan pilsētu parkos un pavasarī priecējuši cilvēkus ar burvīgu ziedu vālēm un nepārspējamo smaržu. Tajos meklējam laimes un priecājamies par iegūtajiem sajūtu mirkļiem. Šķirnes 'Madame Lemoine' krūmi var sasniegt pat 3,5 metru augstumu un 2,5 metru platumu, tie zied maijā ar baltiem, pildītiem un smaržīgiem ziediem. Tik pat lielu vietu dārzā aizņems arī šķirnes 'Krasavitsa Moskvy' ceriņi, kuri zied maijā ar maigi krēmrozā, pildītiem ziediem. Šķirni 'Ogni Donbassa' raksturo tumši violeti ziedpumpuri, kuri plaukstot pārvēršas pildītos purpurvioletos ziedos. Mēdz teikt – jo vairāk ceriņus lauž, jo bagātīgāk tie zied – tā ir tiesa, jo, regulāri apkopjot uzreiz pēc noziedēšanas vai ziedēšanas laikā neskopojoties, griežot zarus likšanai vāzē, krūms veidojas krietni blīvāks un zied bagātīgi.

Priede akmens dārzam. Priežu ģintī ar lielu šķirņu un formu dažādību lepojas parastā priede Pinus sylvestris, kas var sniegties augumā vien līdz 1,5 m, bet var arī sasniegt pat 40 metru augstumu. Viena no zemajām priežu šķirnēm ir pundurformas priede ‘Doone Valley’, kuras vainags veido zemu klājienu. Desmit gadus veca koka augstums, kura vainaga diametrs ir 0,5 – 0,65 m, parasti nepārsniedz 0,4 m. Šīs šķirnes priedei ir spilvenveidīgs, plati konisks, biezs vainags. Skujas ir nedaudz spīdīgas, atkarībā no augšanas apstākļiem tās maina krāsu, proti, ja koks aug saulainā vietā, tā skujas ir zilgalzaļā tonī, bet, ja tas aug pusēnā, – zaļas. Čiekuru ir maz, un tie parādās tikai pieaugušam kokam. Pēc formas čiekuri ir olveidīgi, pelēkbrūni. Šādas izteikti miniatūrās, lēnaudzīgās skuju koku šķirnes ar smalku zarojumu ļoti labi iederas akmeņdārzu kompozīcijās kopā ar viengadīgajām puķēm, kā arī austrumu, japāņu stila dārzos.

Aromātiskā Japānas krūmcidonija. Krūmcidonija ir neliels rožu dzimtas krūms, tā dzimtene ir Japāna. Jau Senajā Grieķijā cidonijas bija lielā cieņā – tradīcijas paredzēja, ka cidoniju augļi obligāti jālieto kāzu dienā, lai jaunlaulātajiem kopdzīve būtu tikpat jauka kā cidonijas aromāts. Vēsturnieki arī pieļauj, ka tieši cidonijas auglis bijis sengrieķu mitoloģijā minētais slavenais “strīdus ābols”, kuru Pariss pasniedza mīlas dievietei Afrodītei, tā atzīstot, ka viņa ir skaistāka par sāncensēm Hēru un Atēnu. Latvijā izplatītākā ir Japānas krūmcidonija (Chaenomeles japonica), kurai ir zemāki krūmi un kura ir ziemcietīga. Krustošanas, izlases un vērtēšanas ceļā Latvijā selekcionētas krūmcidoniju šķirnes ar lieliem augļiem, izturīgas pret slimībām un bez ērkšķiem: 'Rondo', 'Darius' un 'Rasa'. Šķirne ‘Rondo’ ir ziemcietīga un ražīga – var iegūt pat 10 kg no krūma. Augļi ir dzelteni un sver aptuveni 40-50g. ‘Rasa’ ir zemāks krūms, arī augļi nedaudz mazāki - 35-40 g. Savukārt, šķirnei ‘Darius’ raksturīgi augļi, kas ir aptuveni 40 g smagi, un no viena krūma var novākt pat 9 kg, novākšana. Visām minētajām šķirnēm augļi nogatavojas agri, parasti septembra sākumā. Krūmcidoniju augļos ir daudz C vitamīna – apmēram trīs reizes vairāk nekā citronos.