Podiņegles Ziemassvētki

Laistīšana. Jāraugās, lai eglītes sakņu kamols visu laiku būtu mitrs un neizžūtu. Jālaista pēc vajadzības – ja istabā ir sauss gaiss, tad eglīte jālaista biežāk. Podu, kurā aug eglīte, ieteicams ielikt kādā bļodā un tad laistīt, līdz traukā zem podiņa parādās ūdens.

Rotāšana. Podiņā augošas eglītes rotāšanai nav ierobežojumu, tomēr jāraugās, lai zariņi netiek traumēti. Un svecītes tādā eglītē arī nevajadzētu likt. Ja rodas vēlēšanās istabā sajust Ziemassvētku smaržas, kas rodas, aizdedzinot egles skujas, tad labāk sagādāt kādu lielās egles vai kadiķa zariņu un aizdedzināt to.

Pēc svētkiem. Eglīte būs pateicīga, ja to iznesīs laukā uzreiz pēc svētkiem, jo telpās pavadītajam laikam jābūt pēc iespējas īsākam. Ja ziema ir barga, tad pirms nešanas ārā no siltas istabas eglīti vēlams paturēt kādā vēsākā verandā. Kad eglīte ir iznesta ārā, to droši ar visu podu var likt sniega kupenā. Ja iespējams, būtu labi ierakt podu zemē. Un vēl jau podiņu var ietīt siltā segā, lai pasargātu mazās saknītes. Tuvojoties pavasarim, eglīti novieto ēnā, lai dzinumi saulē neapdeg, un rūpējas, lai neiekalstu sakņu kamols.

Pārstādīšana. Aprīļa otrajā pusē, kad augsne jau atkususi, būtu labi pēc iespējas agrāk eglīti iestādīt zemē, lai sāk veidoties jaunas saknītes. Vajadzētu izvēlēties mitrāku vietu, eglēm tas patīk. Stādīšanas vietā zeme ir jāuzrušina, lai mazinātu apkārtesošo nezāļu konkurenci. Izrok bedri, zemi uzirdina un kārtīgi samitrina. Egli no podiņa izņem lēni, nerauj, lai pie saknītēm saglabājas augsne. Kociņš zemē jāiestāda tikpat dziļi, cik tas ir audzis podiņā.

Kad eglīte jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes ir brīvas, tās nedrīkst locīties uz augšu, taču vienlaikus jāuzmana, vai tās nav ieliktas bedrē pārāk dziļi. Pirmajā pavasarī kociņu laista, vēlāk jau tas pats tiks galā.

AS "Latvijas valsts meži" kokaudzētavās aug krāšņas eglītes katrai mājai. Kokaudzētavu adreses meklē: www.lvm.lv/kontakti/kokaudzetavas vai Rīgā, Vaiņodes ielā 1, Latvijas valsts mežu vēstniecībā.