Pagājušā gada rudenī daudzi rokgrupas "Dzelzs vilks" fani (vai drīzāk - fanes!) piedzīvoja vilšanos - grupu pameta skarbais Armands Butkevičs, kura ģitāspēle un ciniski valdzinošais skatiens grupas līdzjutējām pirmajās rindās bieži vien lika sajūsmā spiegt, kliegt un citādi piesaistīt vienīgā grupas neprecētā dalībnieka uzmanību.
Iemesli, kādēļ viens no grupas dibinātājiem vilkus atstāja, nav zināmi, lai gan klīst baumas, ka to noteica radošās nesaskaņas grupas iekšienē. Basa partijas līdz šī gada maijam spēlēja Valērijs Cīrulis, grupas agrīns dalībnieks, bet kopš vasaras sākuma grupā sevi piesaka bass - Kārlis Alviķis, kuram ir tikai 19 gadi. Izrādās, līdz oktobrim jaunajam vilkam grupā noteikts pārbaudes laiks.
Kā tu nonāci grupā "Dzelzs vilks" ?
Mans tēvs Andris Alviķis iespēlēja basģitāru jaunajā grupas "Dzelzs vilks" albumā ''Uijā uijā nikni vilki'', un "Dzelzs vilks" meklēja jaunu basģitāristu. Kaut kā viņi izdomāja, ka es varētu samācīties spēlēt basģitāru un sākt spēlēt grupā.
Vai tavu aizraušanos ar mūziku ietekmējis tēvs, Latvijā labi zināmais basists? Vai arī dzīvi saistīt ar mūziku izvēlējies pats?
Noteikti, ka tēvs mani ir ietekmējis. Bez viņa man savulaik noteikti nebūtu bijusi apņemšanās iestāties mūzikas skolā un to pabeigt, jo foršāk likās iet spēlēt futeni pagalmā. Pats jau varbūt būtu mēģinājis pašrocīgi paņemt rokās kādu mūzikas instrumentu, bet tas nebūtu nopietni. Tas, ka dzīvi sanāk saistīt ar mūziku, ir noticis diezgan neapzināti, jo tā vienmēr bijusi līdzās - esmu mācījies mūzikas skolā, spēlējis orķestrī, savulaik vadījis diskotēkas, apskaņojis dažādus pasākumus, kā arī braukājis apkārt ar draugiem spēlējot ballītes. Tā tas ir iegrozījies, ka mūzika ir hobijs un man ir prieks, ka ir iespēja darīt to, kas patīk.
Kādas ir sajūtas kāpt uz skatuves kopā ar tādiem ilggadējiem mūziķiem kā pārējie grupas biedri?
Super! Viņi ir baigi foršie cilvēki! Es gan uz skatuves vēl pagaidām jūtos pastīvs. Bet sajūtas ir baigi labās, jo vienmēr ir fantastiski pozitīva publika!
Nosauc trīs savas mīļākās " Dzelzs vilka" dziesmas?
"Skaiti līdz 3", "Manās mājās sieviešu nav" un "Uijā uijā nikni vilki".
Sex, drugs and rock'n'roll - cik ļoti tas atbilst Latvijas rokmūzikas aizkulisēm?
Nu nez, rokmūzikas aizkulisēs esmu tikai neilgu laiku. Smejoties jau visi saka ''sex, drugs & rockn'roll''. Katrā ziņā domāju, ka Latvijā pārsvarā ir rokernrols.
"Dzelzs vilks" jau nu noteikti ir viena no tām pašmāju grupām, kam ir vislielākais fanu pūlis. Kā tu pagaidām sadzīvo ar fanēm un viņu sajūsmu?
Uzņemu emocijas! Fani ir super! Raksta vēstules, aicina draugos, prasa autogrāfu. Ir interesanti. Sadzīviskas problēmas pagaidām man nav.
Ar kādu ģitāru spēlē?
Pagaidām man nav savas ģitāras. Tēvs vēl ir ar mieru padalīties. Spēlēju uz 76. gada "Fender Jazz bass" - ļoti labs instruments. Ik pa laikam iemetu aci kādā sludinājumā ar domu iegādāties pats savu ģitāru, bet pagaidām vēl neko tādu, ko gribētu neesmu ieraudzījis. Gribas kaut ko riktīgi vecu, tā teikt ģitāru jau ar savu pieredzi.
Kādas ir tavas attiecības ar pārējiem grupas biedriem? Vai bija viegli iekļauties starp vīriem, kas tomēr tik ilgi spēlējuši kopā un jau kļuvuši par organisku veselumu?
Viņi visi ir ļoti pretimnākoši un vienmēr atbalsta. Grūtāk bija pašā sākumā saprast, kā izturēties viņu kompānijā - īsti nezināju vai viņi ir skarbie, vai baigi nopietnie. Bet pēc pirmā brauciena uz Liepāju jau viss bija skaidrs. Izrādījās, ka viņi ir baigi jautrie. Es pat dažbrīd izturos pārlieku nopietni.
Kas ir tavas autoritātes pasaules mūzikā?
"Peter Gabriel", "Queen", "Ozzy Osbourne", "Placebo", "Aerosmith".
Kā tavi vecāki un draugi reaģēja uz tavu pievienošanos vilkiem?
Pozitīvi. Visi mani atbalsta.
Un protams tradicionālais jautājums, kas interesēs visas grupas līdzjutējas - vai tu esi brīvs vai jau saistījies ar kādu meiteni?
Brīvs. Tāds laikam bija arī viens no pamata kritērijiem, lai uzņemtu grupā, jo pārējie grupas dalībnieki jau ir precējušies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
