Plēpim jaunais gads sācies ar atgriešanos pie "zaļā pūķa". Lai gan aktierim par to ir neizsakāms kauns, un tuvinieki par dzeršanu ļoti dusmojas, mākslinieks nespēj pretoties kārdinājumam. Intervijā žurnālam Kas Jauns viņš atzīst, ka nemaz nemēģina ar alkoholismu cīnīties.
Brīžos, kad aktieris atgriežas pie grādīgajiem dzērieniem, viņš vislabprātāk laiku pavada vientulībā. "Tad es tā kā strauss ieroku galvu smiltīs un nerādos nevienam acīs. Tas ir alkoholisms. Nemēģinu ar to cīnīties.
Kā gan cīnīties, ja sirds stājas un tādos brīžos ir nepieciešams iedzert mēriņu. Katram savs klupšanas akmens. Nu, ko tas līdz, ja tuvākie cilvēki uz mani dusmojas un rājas? Es to saucu par paklupienu," žurnālam Kas Jauns atklājis Plēpis.
Aktieris atzīst, ka viņš ir vienpatis, kurš gluži kā kurmis ielien savā aliņā, un, lai gan nelepojas, ka šobrīd atkal pievērsies bohēmai, un ir pikts pats uz sevi, uzreiz arī paskaidro, ka viņam dzīvē neizbēgami ir periodi, kad gadās pievērsties "zaļajam pūķim".
Plēpis bieži domā par saviem tuviniekiem - abām meitām un mazmeitiņu. Nereti aktieris atsauc atmiņā arī savu mūžībā aizgājušo kolēģi Hariju Spanovski, kura nāve likusi Rūdolfam prātot, kādēļ viņš vēl ir starp dzīvajiem.
"Es ļoti domāju par viņu [Hariju]. Mēs pēdējo reizi bijām koncertā, un viņš bija tā izdilis. Nu grūti... Es visu laiku domāju, kāpēc Dieviņš mani vēl tur šeit," intervijā savas pārdomas atklājis aktieris.
