Iedvesmojošā TV personība Rūta Dvinska izklāsta savu dzemdību stāstu  (9)

Jau vestīts, ka Rūtas un Kaspara otrā meitiņa, tāpat kā viņas vecākā māsa Grieta, pasaulē nāca ūdensdzemdībās Siguldā. Lepnie vecāki savai atvasei deva vārdu Dora.

Drīz pēc dzemdībām Rūta publiskoja mazulītes pirmo foto, kura aprakstā norādīja, ka meitiņa šajā pasaulē iepeldējusi tikpat strauji kā šopavasar uzplaukuši ābeļziedi. Šonedēļ divu meitu mamma "Instagram" izklāstījusi sīkākas detaļas par dzemdībām.

"8. maija pēcpusdienā braucu tikties ar dakteri, un šoreiz bijām sarunājušas, ka paskatīsimies, kāda tur lejā situācija. Dakteres skatiens pazūd, tad parādās divreiz plašākas acis: "Rūta, tur tak labi pieci centimetri! Tu neko nejūti?" Un es tiešām neko nejūtu! Prasu tik, vai tas nozīmē, ka man negaidīt nekādus priekšvēstnešus, piemēram, gļotu korķi?! Daktere atkal: "Kādu korķi?! Kad nāks, tad nāks kā taifūns, spēj tik ķert!" Braucu mājās patīkami satraukta un, nenoliedzami, priecīga, ka izdevies tikt līdz šādam "stāvoklim" ne nieka nejūtot," savu stāstu iesākusi Rūta.

Rūta arī norādījusi, ka dzemdes kakla atvērums viņai gan neesot bijis pārāk liels pārsteigums, jo arī ar pirmo meitiņu Grietu jau nedēļu pirms dzemdībām viņa staigājusi ar četru centimetru atvērumu, bet sāpes parādījušās tikai pie sešiem centimetriem, tāpēc viņa rēķinājusies, ka šoreiz varētu būt līdzīgi.

"Atbraucu mājās, zvana vecmāte, kura ieradusies nodaļā un no dakteres uzzinājusi jaunumus: "Nu ko, tu jau dzemdē?!" Es saku – laikam! Un tad seko viņas frāze, kas ir '"geim čeindžers" (visu maina): "Tu skaties, prātīgi, tā tu vari arī vienā mirklī piedzemdēt!"," atmiņās dalījusies Rūta, kurai vecmātes sacītais šķitis neticams, jo tādas lietas parasti notiekot tikai filmās.

"Pietupjos uz zemes, speru četrus soļus "pīles gājienā", un točna sajūta, ka bērns starp kājām, ja šķaudīšu, piedzemdēšu! Mājdzemdības nebija manos plānos, tādēļ nedomājot piekrītu vecmātes ierosinājumam braukt vakarā uz nodaļu ar visām mantām un Kasparu! Tāpat kā pirmajās dzemdībās, lēnu garu atvadāmies no mājiniekiem, bučas, asaras (prieka), apskāvieni, tikpat lēnu garu ierodamies nodaļā, iekārtojamies istabā kā viesnīcā, šampūniņi, drēbītes un tā tālāk pa vietām un ejam skatīt/baudīt situāciju.

Vecmātes teiktais skan kā mūzika manām ausīm – astoņi centimetri un bērns jau tepat, tepat! Vēl aizvien ne mazākās sāpītes! Kā saka, "labi – ejam"! Vecmāte prasa, vai esmu gatava dzemdēt, un es esmu! Paskatos tikai pulkstenī – 23.30 – un nodomāju, ka vairs nepagūsim astotajā datumā. Vannā sāk tecēt ūdens, mēs uztaisām noslēdzošās bildes ar punci, un es kāpju siltajā ūdenī.

Vecmāte atver augļūdeņus, un tā mēs tur trijatā sēžam un pļāpājam kā kafejnīcā, tikai es esmu vannā un mums nav kafijas. Pirmā pusstunda bez izmaiņām, vēl aizvien neko nejūtu, nākamajā pusstundā sākas kontrakcijas, kuras tik viegli izelpoju, ka paspēju jau viņiem abiem sastāstīt, ka šī ir totāla "pastaiga pa pļavu" un, ja tādas kādai ir pirmās dzemdības, viss priekšstats par dzemdībām ir "sačakarēts"!

Kontrakcijas kļūst spēcīgākas, bet vēl aizvien viss ir izturams! Un tad sākās! Pirmajās dzemdībās biju tādā kosmosā, ka kaut kur pazuda tā sajūta un atšķirība, kāda ir noslēdzošajā – izstumšanas posmā! Tas ir dulli! Piecas vai sešas ļoti mērķtiecīgas, izelpotas, apzinātas un cik vien var mierpilnas kontrakcijas, un Dora iepeldēja šajā pasaulē! Lielām acīm skatoties uz mums ar Kasparu! Un mēs uz viņu! Ļāvām papeldēt mazulim ilgāk un paši kaifojām skatoties. Bija tik labi! Viss bija labi! Cik ārkārtīgi svarīgs ir miers un sakārtota galva dzemdībās! Vai atkārtot?! Ja šādi, tad pilnīgi noteikti!" savā pieredzē dalījusies Grietas un Doras māmiņa, un arī daudzas citas mammas komentāros izklāstījušas, kā viņām gājis dzemdībās, kā arī pateikušās Rūtai par stāstu.