Ceļa sadalīšana starp autobraucējiem, velosipēdistiem un gājējiem ir tēma, par kuru ikviens sevi cienošs latvietis vismaz vienu reizi dzīvē ir ierakstījis kādu niķīgu komentāru interneta forumos. Nu savu viedokli paudusi arī Ēriksona terapijas konsultante Anna Lieckalniņa (attēlā), kura uzstājusies kā autovadītāju pārstāve.
Jau labu laiku Latvijas iedzīvotāji ir sadalījušies trīs frontēs. Autovadītāji regulāri gānās par velosipēdistiem uz ceļa, bet gājējiem nepatīk, ka riteņotāji traucē tiem pastaigāties. Riteņbraucēji tikmēr uzskata, ka šoferiem un gājējiem jāatdod Rīgu viņiem, bet gājējiem riebjas visi, kuri pārvietojas ar kaut ko, kas nav kājas.
Lai komunikācija visu trīs iesaitīto pušu starpā noritētu veiksmīgāk, katras grupas pārstāvji regulāri publicē sociālajos tīklos savus ieteikumus par to, kā "pareizi" uzvesties vajadzētu pretējo divu grupu pārstāvjiem. Pamācītie savukārt var gānīties pretī. Tādējādi patīkamā gaisotnē forumos tiek pavadītas stundas un pat dienas.
Kārdinājumam izteikties par mūžam aktuālo tēmu pretī turēties nav spējusi arī Lieckalniņa. Ēriksona terapijas konsultante, kurai īpaši labi pazīstamas cilvēka zemapziņas dzīles, publicējusi sociālajā tīklā Facebook vēstījumu, kas reizē ir brīdinājums, tiem tautiešiem, kas mēdz pārvietoties kājām.
"Ko darīt ar ekstrēmistiem, kuri uzskrien uz gājēju pārejas? Viņi laikam domā, ka baltajām līnijām piemīt burvju spēks - drošības aizsargsiena! Kā uzlecu virsū - tā esmu neaizskarams.
Nē, mīļais kājāmgājēj, tā nav, un pie auto stūres ir tāds pats cilvēks kā tu, nevis Supermens.
Es šodien vienkārši braucu un redzēju, kā viens uzskrēja uz gājējpārejas," sašutumu publiski paudusi Lieckalniņa.
Kā jau tas bija sagaidāms, ieraksts momentā pievilinājis uz kašķi kāru pulciņu, kurā ietilpst gan šoferi, gan paši gājēji.
Tālāk scenārijs rit ierasto gaitu - saulainā piektdienas pēcpusdiena tiek pavadīta diskusijā, kurā šoferi kārtējo reizi uzsver, ka "gājēja pienākums, pirms šķērsot ielu, arī gājēju pārēju, ir pārliecināties vai transporta līdzeklis stāsies un vai spēs apstāties", bet gājēji atkal lād autovadītājus, kuriem Latvijā esot viss atļauts, un piemin pozitīvo Eiropas piemēru.
Pozitīvā kārtā diskusijā pie Lieckalniņas ieraksta iesaistās arī pulciņš jautrīšu, kuri, sapratuši šīs tēmas kārtējās apspriešanas bezjēdzību, dod padomu agresīvos ceļa kolēģus pārsteigt nevis ar līdzvērtīgu agresiju, bet gan izsist no sliedēm ar negaidītu rīcību - "pasmaidīt un novēlēt jauku dienu'', "ielikt bagāžniekā un atdot Vējonim", "likt piepumpēties" vai pat piedāvāt steidzīgajam gājējam lekt auto un braukt līdzi.
