Dokumentālajā filmā ir apkopoti princeses un viņas publiskās runas pasniedzēja Pītera Setelena, kurš lēdijai runas mākslu Kensingtonas pilī pasniedza laika posmā no 1992. līdz 1993. gadam, sarunu video ieraksti.
Diāna ar pasniedzēju labprāt pārrunājusi savu privāto dzīvi un izklāstījusi viņam visnotaļ intīmus noslēpumus. Viens no tiem – viņai ar princi Čārlzu sekss esot bijis vienu reizi trīs nedēļās, bet astoņdesmito gadu otrajā pusē abi vispār pārtraukuši mīlēties.
Savukārt izdevums "The Independent", atsaucoties uz filmu, vēsta, ka princese runas pasniedzējam atzinusies, ka viņas lielā mūža mīlestība esot bijis miesassargs, kurš tika padzīts no darba britu karaliskajā ģimenē.
"Kad man bija 24 vai 25 gadi, es biju ļoti iemīlējusies kādā, kurš strādāja šajā vidē. Bet tad viņu izmeta no darba un nogalināja," tabloīds "The Sun" citējis princesi.
Lai gan Diāna vīrieša vārdu nav nosaukusi, ir skaidrs, ka viņa runājusi par Bariju Mannakiju, kurš 1985. gadā kļuva par princeses miesassargu. Starp abiem uzplauka mīlas dēka. Tiesa, divus gadus vēlāk vīrietis tika atlaists no darba. Tajā pašā gadā viņš gāja bojā motoavārijā, un lēdija vienmēr uzskatījusi, ka tā bijusi pasūtījuma slepkavība, lai no viņa atbrīvotos.
Tāpat Diāna ar savu pasniedzēju pārrunājusi viņas cīņu ar bulīmiju, laulības problēmas ar Čārlzu un viņas attiecības ar vīramāti karalieni Elizabeti II, pie kuras viņa vērsusies pēc padoma, kā glābt savu laulību, bet saņēmusi atbildi, ka "es nezinu, ko tev darīt, jo Čārlzs ir bezcerīgs".
Pēc dokumentālās filmas demonstrēšanas publiskajā telpā sākusies šūmēšanās. Daudzi uzskata – jau sen ir pienācis laiks ļaut Diānai atdusēties mierā un tas, ka princeses nāves divdesmitās gadadienas priekšvakarā viņas vārds atkal regulāri parādās ziņu virsrakstos, ir necieņa.
Kā norādījis laikraksts "The Telegraph", deviņdesmit minūšu garajā filmā līdz šim nepubliskoto sarunu videoierakstiem atvēlētas vien nieka desmit minūtes, un dokumentālā stāsta autori apzināti sabiezinājuši krāsas, lai celtu kanāla reitingus.
Pirmdienas, 7. augusta, rītā teju visi lielākie pasaules mediji raksta par svētdien translēto filmu. Vēsturnieku un žurnālistu vērtējums par to ir neviennozīmīgs, un arī televīzijas skatītāji, kuri ar pārdomām dalījušies sociālajos tīklos, lauž šķēpus par redzēto.
